Viņš norāda, ka lielie nezināmie nākamajā gadā ir saistīti ar Eiropas Savienības (ES) un pasaules ekonomikas virzību, eirozonas nākotni un Latvijas spējām īstenot reformas, kas nepieciešamas ekonomikas turpmākai izaugsmei.
2011. gada plašo notikumu klāstā, pavļuts vēlas uzsvērt trīs lietas, kas, viņaprāt, Latvijai bijušas ļoti svarīgas gan politiskās, gan ekonomiskās dzīves kontekstā.
"Pirmkārt, jāmin starptautiskās aizdevuma programmas noslēgums, kas iezīmē valsts finanšu sakārtošanu ilgtspējīgākā virzienā un paver arī ceļu straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei. Veiksmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir apliecinājusi savu piederību Ziemeļvalstīm, kurām ir raksturīga atbildīga attieksme pret valsts pārvaldi un finansēm.
Otrkārt, 2011.gada viens no būtiskākajiem notikumiem bijušas izmaiņas politiskajā vidē Valda Zatlera rīkojuma Nr.2, tam sekojošā referenduma un Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātā. Daudziem nu jau šķiet pašsaprotami, ka savu aktīvo darbību apturējušas divas tā sauktās oligarhu partijas, bet trešā darbu turpina ar salīdzinoši zemu pārstāvniecību parlamentā. Manuprāt, izmaiņas politiskajā vidē ir arī pozitīvs katalizators, lai politikai un sabiedriskajai dzīvei arvien vairāk piesaistītu izglītotus un godprātīgus cilvēkus, kuru galvenais mērķis ir darbs Latvijas, nevis šauru grupu interešu vārdā. Piekrītu tiem, kuri ar ironijas devu nereti norāda, ka tagad oligarhus vainot nevarēs, un viss ir mūsu pašu rokās.
Treškārt, 2011. gads ir nozīmīgs ar to, ka mūsu ekonomika spēja atsperties no dziļās krīzes bedres un augt straujāk nekā prognozēja pat optimistiskāk noskaņotie eksperti. Turklāt būtiski, ka esam ne vien auguši, bet arī spējuši īstenot strukturālas izmaiņas ekonomikā, kāpinot eksporta un rūpniecības īpatsvaru."
Pēc ministra domām valdības līmenī nākamajā gadā viens no būtiskākajiem jautājumiem būs ES budžets nākamajam plānošanas termiņam no 2014. līdz 2020. gadam. Pie tā viņaprāt būs jāstrādā ne vien ministrijām, bet arī nevalstiskā sektora organizācijām. Ekonomikas ministrs norāda, ka valdībai ir kopīgi jāstrādā pie pārnozaru reformām, kuras tā apņēmusies veikt gan valdības deklarācijā, gan arī valdības rīcības plānā.
Konkrēti Ekonomikas ministrijas (EM) darbā 2012. gadam kā prioritāras Daniels Pavļuts min piecas lietas.
"Pirmkārt, jau līdz janvāra beigām ir jāpanāk vienošanās ar Finanšu ministriju un partneriem par laika grafiku darbaspēka nodokļu samazināšanai trīs gadu periodā no 2013.gada, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai uzņēmēji veidotu jaunas darbavietas un turpinātu celt savu konkurētspēju.
Otrkārt, 2012. gadā jāizstrādā industriālās politikas konceptuālais ietvars, lai sekmētu ilgtspējīga biznesa attīstību Latvijā, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu, kā arī labāk apmaksātas darbavietas.
Treškārt, jāīsteno valsts uzņēmumu pārvaldības reforma, kas šajā procesā ieviesīs caurskatāmus un sabiedrībai saprotamus principus, kā arī nesīs potenciāli lielākus ienākumus valsts budžetā.
Ceturtkārt, EM turpinās darbu pie Enerģētikas stratēģijas 2030 apspriedes, kas noteiks virzienus, kādā virzienā ilgtermiņā dosimies gan energoapgādes drošībā, konkurētspējā, energoefektivitātē un arī zaļās enerģijas lietošanā. Tāpat tiks izvērtēti un pārskatīti valsts atbalsta mehānismi enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem.
Kā pēdējais, bet ne mazāk svarīgs prioritārais uzdevums 2012. gadam ir jāmin darbs pie izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanas, tostarp, arī Būvniecības likuma pieņemšanas Saeimā, kas paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu un radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu."