Tas ir svarīgi arī Latvijas apstrādes rūpniecībai, kuras produkcija pamatā tiek orientēta uz ārvalstu patērētājiem, un tā rezultātā globālais ekonomiskais noskaņojums tā vai citādi ir sajūtams arī Latvijā. Tā kā ekonomiskās tendences saglabājušās iepriekšējās, arī mūsu ražotāju izaugsmes kopējos rādītājos nekādas krasas izmaiņas nav notikušas.
Meteo svārstības
Kopējās rūpniecības produkcijas izlaides apjoms šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi ir sarucis par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr šis rādītājs nav jāuztver kā krīzes pazīmju vēstnesis ražošanas sektorā. Kopējos rūpniecības produkcijas izlaides datus veido notiekošais gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, gan apstrādes rūpniecībā, kura ir galvenais ražošanas dzinējspēks, gan elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē. Tieši saistībā ar pēdējo kopējās rūpniecības produkcijas rādītāji ir nonākuši mīnusos. Proti, elektroenerģijas un gāzes apgādes produkcijas apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri krities par 15,3%.
Tomēr to lielā mērā varam saistīt ar neraksturīgi silto ziemu un tāpēc nevar izslēgt, ka februārī kritums varētu būt pat lielāks. Par to, ka meteoroloģiskajām svārstībām ir nozīme, vedina domāt arī kāpums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē. Šajā nozarē ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada janvārī ir pieauguši par 8,4%, ko varētu saistīt gan ar augošo izejvielu pieprasījumu no būvniecības nozares, gan arī ar to, ka laika apstākļi, iespējams, bijuši labvēlīgāki karjeru izstrādei.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 11. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!