Karalienes suns ar Holivudas smaidu

Pašlaik Lāsmas un Dīrena retie tikšanās brīži ir visgaidītākie, kad abi priecājas par kopā būšanu. Lāsma spriež: "Cilvēki, dzīvodami stereotipu varā, bieži saka, ka rotveilers staigā pa pasauli, zobus atņirdzis, viņi nesaprot, ka suns smaida, un Dīrenam smaids ir apburošs kā Holivudas kinoaktierim."Gribēja suni ar plankumiemTrauslā tumšmate Lāsma Zemene savos divdesmit četros gados paguvusi ļoti daudz, bet iegūtais šķietami nepasē kopā – viņa ir Rīgas pilsētas pašvaldības Latgales pārvaldes policiste, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu nodaļas studente, spēcīgā rotveilera Dīrena saimniece un titula Mis Latvija 2014 īpašniece. Lāsma bijusi praksē Spānijā un Grieķijā, strādājusi Latvijas Televīzijas mūzikas kanālā. Atbilstoši godpilnajam titulam Lāsma gada beigās dosies uz Ķīnu, lai skaistumkonkursā Miss World pārstāvētu Latviju. Lāsma pasmaida: "Diemžēl pastāv stereotipi un jāatzīst, ka šajā lauciņā savu pienesumu devuši arī mediju pārstāvji, – ja policisti, tad brutāli, slikti, neizglītoti, ja suns sakodis cilvēku, bildēs noteikti būs rotveilers vai pitbuls, ja skaistumkonkursa dalībniece, tad mazāk spējīga! Mans bērnu dienu sapnis nebija strādāt policijā, nedomāju, ka startēšu skaistumkonkursā, un, maza būdama, dikti gribēju sunīti ar plankumiem – dalmācieti. Taču viss iet savu ceļu. Kādreiz domāju, ka mācīšos par kinologu, bet tagad dzīve virza uz citu pusi – gribu strādāt bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļā."Ceļš pretī titulam Mis Latvija sākās Jelgavā Daigas Latkovskas modeļu skolā, un drīz meitene skaistumkonkursā Jelgavā ieguva titulu Mis foto. Toreiz dīvainā kārtā sakrita vairākas lietas – konkurss un paziņas piedāvājums paņemt rotveilera kucēnu, kurš tika nosaukts nīderlandiešu manierē par van Dīrenu. Lāsma stāsta: "Zināju, ka darīšu visu, lai mans suns būtu mācīts, gudrs. Viņš nekad nedzīvos ķēdē, kuru uzskatu par cilvēka uzticīgā drauga suņa pazemošanu. Katru sestdienu mēs cītīgi gājām uz suņu skolu. Es zinu, ka ikviens, ja vien mērķtiecīgi strādā, var izaudzināt perfektu suni. Viss atkarīgs tikai no saimnieka. Dīrens tagad prot visu – lec pār barjerām, precīzi izpilda katru manu komandu. Neesmu viņu speciāli dresējusi uzbrukumiem, bet zinu, ka Dīrens mani nopietni aizstāvētu, ja būtu tāda nepieciešamība. Suns man iemācīja stingrību, pašaizliedzību, noteiktību, apzinīgumu. Tas viss man noder gan darbā policijā, kur skaistajam dzimumam nav nekādu atlaižu, gan apvienojot mācības Turībā un gatavošanos konkursiem. Kad kļuvu par Mis Latviju, meitenes apsveica un teica, ka uzvara man tika savaldības un mērķtiecības dēļ."Lāsma vērtē cilvēku attieksmi pret savu suni, kas daļēji esot saprotama, – kad Dīrens vēl bija kucēntiņš, garāmgājēji priecājās, glaudīja viņu, bet tagad nepazīstami cilvēki nereti met līkumu apkārt: "Pie nepamatotām bailēm no suņiem vainīgi saimnieki, kuriem suns ir iedomātas varenības izrādīšanai, bet prāta suni audzināt viņiem nav bijis, tāpēc viņu dzīvnieks ir nikns, neaprēķināms, nelīdzsvarots, naidīgs pret apkārtējiem, arī citiem suņiem un kaķiem. No tāda, protams, baidās."Nes kūciņasPašlaik Lāsma dzīvo Rīgā, strādā, mācās, gatavojas braucienam uz pasaules skaistumkonkursu Ķīnā, un viņas dienas ir ļoti noslogotas. Ir ikdienas darbs policijā, paralēli jānokārto sesija, kuras laikā Lāsma veselu mēnesi būs projām, notiek saspringta gatavošanās pasaules skaistumkonkursam, kurā piedalīsies 140 valstu pārstāves. Brīvā laika diemžēl paliek arvien mazāk, bet vienalga meitene brauc pie tuviniekiem un Dīrena: "Viņš neapvainojas par manu prombūtni, domāju – saprot, ka mums abiem Rīgā nebūtu viegli dzīvot kopā."Kā tiek svinētas tikšanās reizes? Lāsmas acis iemirdzas: "Abi ar Dīrenu esam lieli kārumnieki, mums garšo šokolāde un kūciņas. Pietiek paskatīties uz Dīrenu aicinošām acīm un iedot viņam zobos maisiņu. Tad abi kopā ejam pēc kūciņām, Dīrens pats nes pirkumu mājās un saņem savu daļu vai šokolādes gabaliņu."Lāsmā, ar skaisto uzvārdu Zemene ("Zemgalē ir tikai viena dzimta ar šo uzvārdu," lepni saka meitene) un baletdejotājas augumiņu, policijas formā, bez kosmētikas un rotām, cilvēki nepazīst Mis Latviju. Darbs policijā nav viegls, dežūras kuru katru brīdi var sagriezties kājām gaisā – nezini, kas sagaida – kvadricikla vai velo patruļas, izsaukumi pie likumpārkāpējiem, aizturēšanas, pakaļdzīšanās, konvojēšana. Regulāri notiek mācības un treniņi šaušanā, taktiskās izspēles ar nažiem un ieročiem, tuvcīņas, skriešana: "Sportojot atceros, kā ar Dīrenu skrienam krosiņu pa mežu, viņš ir laba motivācija pārvarēt attālumus un nogurumu, pēc tam kopā meditējam pie koka. To sauc par dvēseļu saskaņu, vai ne? Mums ar Dīrenu tāda ir. Un būs vienmēr. Es zinu, ka rotveileri dzīvo ap desmit gadiem, un ļoti gribu, lai šis laiks mums ir pilnvērtīgs, izturoties vienam pret otru ar cieņu un mīlestību."