Guli, guli, fledermausi!
Sikspārņi ir vienīgie zīdītāju klases dzīvnieki, kuri pielāgojušies lidošanai. Sikspārņu kārta iedalās dižsikspārņu (Megachiroptera) un sīksikspārņu (Microchiroptera) apakškārtās. Sikspārņi mīt gandrīz visā pasaulē, izņemot Antarktīdu un tālākos ziemeļu reģionus. Dižsikspārņi ir izmēros prāvi dzīvnieki, kuri dzīvo tropos un subtropos un lielākoties ir augļēdāji. Sīksikspārņi ir izmēros nelieli dzīvnieki, kuriem kopīga īpašība ir spēja izmantot orientācijai pašu raidīto ultraskaņas saucienu atbalsis. Sīksikspārņu ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga, sākot ar augļiem un putekšņiem, beidzot ar citu siltasiņu dzīvnieku asinīm (dažas sugas Dienvidamerikā un Centrālamerikā – no šejienes arī mīts par sikspārņiem vampīriem). Vairums sīksikspārņu ir kukaiņēdāji, vēsta vietne Dabas dati. Latvijā pavisam sastopamas 16 sikspārņu sugas, bet ziemot paliek deviņas. Tie mēdz iekārtoties uz guļu oktobra sākumā un, karājoties ar galvu uz leju pie griestiem, sijām, nišām, uzturas izvēlētajā «guļamistabā» līdz martam vai aprīlim. Ziemas guļas laikā sikspārņi ievērojami pazemina vielmaiņu, atdziestot līdz apkārtējās vides temperatūrai, parasti tie ir daži grādi virs nulles. Dažreiz tie pamostas, maina guļvietu un izkustas, tomēr pārāk liela aktivitāte un traucēšana var veicināt uzkrāto tauku rezervju pārlieku ātru iztērēšanos un dzīvnieki var iet bojā. Lielākoties sikspārņi izvēlas vietas, kas nav cilvēkiem pieejamas, taču ir sugas, kas ziemo visparastākajos pagrabos, kur tiek glabāti dārzeņi, kompoti un ievārījumi un kurus cilvēki apmeklē regulāri. Visbiežāk tur sastopams ziemeļu sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis, brūnais garausainis un Latvijā kopumā ļoti reti sastopamais Eiropas platausis. Ziemojoši sikspārņi ir lēni, pat sastinguši, un tie nespēj bēgt, tādēļ ir apdraudēti. Ja pamanāt savā pagrabā vai bēniņos dzīvnieku, netrokšņojiet, netraucējiet to un nespīdiniet virsū gaismu! Sikspārņi nav bīstami cilvēkiem – tie neuzbrūk, nemēģina iepiņķerēties matos, nekož, ja tos neņem rokās. Sikspārņiem nav parazītu vai slimību, izņemot retus gadījumus, kad tie var būt trakumsērgas nēsātāji, bet, ja tos neaiztiek, tie neuzbrūk un neinficē cilvēku. Dzīvnieki netaisa alas un midzeņus, neposta ēku konstrukcijas, kā arī nemielojas ar cilvēku savāktajiem dārzeņu krājumiem, tādēļ kā ziemas sezonas apakšīrnieki ir pilnībā nekaitīgi. Visas sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā, un to ziemas guļas traucēšana ir aizliegta ar likumu!