Lai arī pagaidām nav zināms, kāds izskatīsies vienošanās starp EK un Gazprom gala variants, un ir maz šaubu, ka arī Krievijas kompānijai nācies piekāpties virknē jautājumu, šie EK lēmumi nozīmē, ka visas runas par Krievijas kompānijas klātbūtnes ES gāzes tirgū ierobežošanu ir izrādījušās tikai runas. Apmaiņā pret pielaidīgāku cenu politiku Gazprom ir dota zaļā gaisma gan eksporta pa gāzesvadu Ziemeļu straume palielināšanai uz gāzes tranzīta caur Ukrainu rēķina, gan domājams, ka arī gāzesvada Ziemeļu straume – 2 būvniecības uzsākšanai. Un, tā kā abi šie projekti ir izdevīgi ne tikai Gazprom, bet arī Vācijas, Austrijas un vēl citu valstu enerģētikas kompānijām (un plašākā nozīmē arī šo valstu ekonomikām), tad Austrumeiropas ar Poliju priekšgalā un arī daudzcietušās Ukrainas pretenzijas netiek ņemtas vērā, pat neraugoties uz ievērojamu spriedzi Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās.
Šeit ir vērts piebilst, ka Ukraina, kuras ieņēmumi no Krievijas gāzes tranzīta šobrīd ir ap diviem miljardiem ASV dolāru gadā, lēmuma par Opal (kur 49,98% daļu pieder Gazprom) atvēršanu dēļ turpmāk zaudēs līdz 425 miljoniem dolāru gadā. Ja tiks uzbūvēta un sāks darboties Ziemeļu straume – 2, kā arī kaut vai ierobežotā apmērā stāsies ierindā Turku straume, Kijeva varēs cerēt maksimums uz 500 miljoniem dolāru gadā, turklāt tieši cerēt, nevis rēķināties ar šādu summu. Ja Ukrainai jau tagad nepietiek līdzekļu gāzes transporta sistēmas normālai uzturēšanai, tad pēc tranzīta apjomu un attiecīgi arī ienākumu krasas samazināšanās šī sistēma vai nu vienkārši beigs pastāvēt, vai arī spēs darboties tikai minimāli, pastāvot nemitīgiem tehnoloģisko katastrofu riskiem. Ukrainai neveiksmīgas notikumu attīstības gadījumā tas nozīmē izsvītrošanu no gāzes tranzītvalstu saraksta, turklāt uz ļoti ilgiem, ja ne visiem laikiem.
Protams, prasīt no Vācijas enerģētikas uzņēmumiem, lai tie atteiktos no peļņas par labu Ukrainai, neviens nevar, tāpat pastāv bažas par Ukrainas kā gāzes tranzītvalsts stabilitāti – līdzekļu trūkuma, saspīlēto attiecību ar Krieviju, nebeidzamo konfliktu ar Gazprom, apšaubāmo saimniekošanas metožu un vēl citu iemeslu dēļ. Papildus visam Krievijas gāzes piegādēm ES šobrīd nav nopietnas alternatīvas, kamdēļ neatgriezeniski sanaidoties ar Gazprom "vecā" Eiropa ar Vāciju priekšgalā atklāti nevēlas. Tomēr pat viss iepriekš minētais nav attaisnojums Ukrainas gāzes transporta sistēmas faktiskai norakstīšanai un tās tikpat faktiskai nomainīšanai ar Ziemeļu straumēm.
Ziemeļu straumes Ukrainas vietā?
Iepriekšējās nedēļas laikā augstā līmenī apstiprinājās informācija, ka Eiropas Komisija (EK) vienošanās ar Krievijas korporāciju Gazprom ietvaros nepiemēros gāzes gigantam soda sankcijas 2012. gada septembrī uzsāktajā izmeklēšanā par negodīgām gāzes cenām Austrumeiropai un Baltijas valstīm. Tāpat EK apliecināja presē izskanējušās ziņas, ka Gazprom turpmāk varēs izmantot (gan ar dažām atrunām) līdz pat 90% gāzesvada Opal, kas savieno Ziemeļu straumi ar Čehiju, tranzīta jaudu līdzšinējo 50% vietā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.