Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss
"Negatīvā enerģija tiks novadīta nesāpīgākā formā. Pašvaldību un Saeimas vēlēšanās"

Ak, šis 13. janvāra diskrētais šarms

Vēsturiski 13. janvārim ir vairākas laika pieturzīmes. 1905. gads, 1919. gads, 1991. gads un, protams, 2009. gads. Pēdējais bija sagaidāms. Sakrita daudzi provocējoši apstākļi – pasaules krīze, Pareksa bankrots, valdības neprasme ne īsti runāt, ne darīt, jaunu, ambiciozu politiķu (Štokenbergs, Pabriks u. c.) haotiskās frikcijas, mēģinot uzkārpīties virsū tobrīd pusizģērbtajai un bezpalīdzīgajai Latvijas politiskajai varai...

Mediju satura plānotāji šai dienā var mazliet atslābt, aizraujošus notikumus meklējot. Sak, ieliks pāris grautiņa bilžuku un uzdos tik ļoti negaidīto jautājumu – vai nekas tāds nevar atkārtoties?

Tad – var vai nevar?

Snobisku galma ekspertu teiktais, ka nav jau, kas 13. janvārī rīkotu nemierus, jo varētāji aizbraukuši, skan provokatīvi. Kas mēs – kāds pagasta nabagmājas kontingents ar vienu aci uz trijiem, ka nevaram?!

Nevaram gan.

Pirmkārt, nevaram neko TĀDU, ja ar to domāta konkrēto 2009. gada notikumu vieta un laiks. Skaļi vai klusi, bet policijas spēki būs jau gan Vecrīgā neuzkrītošos busiņos savākušies.

Otrkārt. Var piesaukt varas atzaru zemo un vēl zemāk krītošo popularitāti, bet tai vēl prāva distance līdz krīzes laika bedrei. Robeža starp "slikti" un "labi", robeža starp bailēm un drošību ir pilnīgi citā, augstākā vietā. Varbūt negribas atcerēties. 2009. gads ir šī gadsimta Latvijā nepārspēts savā traģikā.

Treškārt. Jā, daļa potenciālo nerātņu ir prom. Dažādu iemeslu dēļ. Tie, kuri ir šeit, vairumā dezorientēti un bez vadības vai arī neuzskatīs šo brīdi par īsto. To pierāda kaut vai parodijām līdzīgie, vājā latviešu valodā uzrakstītie aicinājumi trīspadsmitajā kaut kur iet un kaut kur piedalīties. Arī šo rindu autors sociālajā tīklā Twitter saņēma anonīmu, dziļi pārdomātu "ielūgumu" piedalīties protestos. Sūtītājs nebija uzrakstījis, ne kur un cikos tad jāiet, ne arī kas tie organizētāji. Nebija teikts arī, vai rungas dalīs vai pašiem jāņem līdzi.

Ceturtkārt, autoraprāt, savdabīgi pozitīvi no miera un kontroles saglabāšanas viedokļa nostrādājis pēdējā laikā rotējošais uzstādījums: kurnētāji un protestētāji pūš Putina stabulē. Negribot. Bet varbūt arī gribot. Lai būtu droši, jāpārbauda. Neviens nopietni nedomā, ka pēc 10 minūtēm  pie durvīm klauvēs Drošības policija, tomēr... nav tīkami pēc kritiska izteikuma sociālajā telpā saņemt: uz kādām dzirnavām, kungs, ūdeni lejat?! Ai, ai, ai!!! Arī darba devējam vajadzētu ziņot, kas tas par darbinieku te izpaužas... vai līdzīgi.

Rezumējoši. Minētie un citi argumenti ļauj ar pietiekamu ticamības pakāpi pieņemt, ka šajā nedēļas nogalē medijiem nāksies piepūlēties, citus notikumus meklējot.

No otras puses – sabiedrības mažoritātes iekšējais protests caur "pirmkārt, otrkārt..." nekur nepazūd. Negatīvā enerģija tiks novadīta nesāpīgākā formā. Pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Mandātu atdos tiem, kuri nesankcionētus grautiņus solīs pārgrozīt par sankcionētiem.

Ir cita iespēja. Politiķi iet un runā ar vēlētājiem. Viņiem saprotamā valodā. Par viņiem sāpīgām problēmām. Te atkal bēda. Šādi nedrīkst, jo tas ir populisms. Šarms pārāk diskrēts...

Top komentāri

reptilis
r
Nemierus pensionāri un pirmspensijas vecuma ļaudis nerīko. Ir mums vienkārši piemēri - arābu valstis. Pateicoties modernajai medicīnai tur bija demogrāfiskais sprādziens un visi nemieri ir tā sekas. Latvija bija pirmā ,kura izjuta krīzi un kur parādijās visi iepriekšējo valdību ,un Latvijas Bankas(to kaut ,kā visi aizmirst,bet tā ir viena no galvenajām krīzes vaininiecēm) sastrādātais. Visi niknākie ir prom. Kā teica Vilks - kuriem nepatīk,lai brauc prom.
Anrī
A
Reptilis: Laikam jau esi aizmirsis kas stāvēja pirmajās rindās kad vajadzēja atgūt Latvijas neatkarību. Jā, tieši tā, onkas sirmām galvām, un jaunieši. Vieniem, kuriem vairs nebija ko zaudēt, otriem, kuriem vēl nebija ko zaudēt. Vai kas tāds vēl ir atkārtojams? Domāju, ka nē. Tikai tāpēc ka mums robeža ar kapitālismu bija ciet, vareno savienību vairs negribējām, bijām spiets cīnīties muguru pie muguras, jo vienkārši nebija kur sprutt. Tagad ir pretēji: tā vietā lai cīnīties, vienkārši aizbrauc. Aizbrauc, un mums, tie kas paliek, nav iespēju, mums tas nolāpītais jūgs ir jāvelk, jāpacieš, nodokļus paugstina, dzīvošanas izmaksas paaugstina arī par jums, aizbraucēji. Bet kungi jau negrasās jostas savilkt, viņiem leiputrija turpinās, viņiem jau aizbrukšais pusmiljons nav nekas. Tas ir kā amerikā aprecēties un izšķirties - vīram ir jānodrošina tāds pats dzīves veids sieve, kā laulību laikā. Tā arī mums. Un par ko tad šeit cīnīties? Viss ir izpārdots, mēs esam nopārdoti. Mani bērni arī izau
viesis
v
Runājot par mūsu politiķu sarunu ar vēlētāju. gaodīt kaut ko tādu ir muļķīgi, jo politiķi no vēlētāju problēmām ir pārāk tālu. Tas ir tāpat, kā ES klimata glābšana ir daudz svarīgāka kā tādu nabadzīgu valstu, kā Latvija, attīstība, tāpat arī mūsu politiķiem ir daudz globālāki jautājumi risināmi, nekā viņu vēlētāju problēmas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vāja, bet nekrīt. Kāpēc?

Nule Evikas Siliņas valdībai apritēja pirmais gads, un jāatzīst, reti kad citkārt diametrāli pretējos uzskatos esoši sabiedriskā viedokļa toņa noteicēji bijuši tik vienprātīgi savos kritiskajos vērt...

Ietekme globālā mērogā

Nedēļas pirmajā pusē Libānā divas dienas pēc kārtas tika piedzīvotas sprādzienu sērijas – otrdien eksplodēja vairāki tūkstoši peidžeru, bet dienu vēlāk – simtiem rāciju, ko saziņai izmantoja vietē...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē