Likumprojekta autori uzskata, ka Ķīnas Komunistiskā partija ir atbildīga par koronavīrusa pandēmijas izcelšanos, un pieprasa no Ķīnas 60 dienu laikā nodrošināt "starptautiskās sabiedrības" izmeklētājiem visu pieprasīto informācija par koronavīrusa izcelšanos, nodrošināt šiem izmeklētājiem brīvu pieeju Ķīnas bioloģiskajai laboratorijai Uhaņā, slēgt visus tirgus, kuros tiek pārdoti savvaļas dzīvnieki, utt., kā arī atbrīvot no apcietinājuma visus Honkongā aizturētos demokrātijas atbalstītājus.
Savukārt, ja kaut viens punkts no visa iepriekš minētā netiks izpildīts, tad ASV prezidentam tiek piešķirtas tiesības noteikt pret Ķīnu dažāda veida sankcijas, iesaldēt Pekinai piederošos aktīvus, liegt Ķīnas uzņēmumiem pieeju ASV finanšu sistēmai utt. Ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa līdzšinējo politiku attiecībā pret Ķīnu, nav šaubu, ka prezidents nekavēsies ar pilnvaru izmantošanu.
Ja paraugās plašāk, tad minētais likumprojekts pēc būtības ir ultimāts, kura ietvaros Pekinai ir tikai divi varianti – vai nu aizmirst par ambīcijām, kaisīt uz galvas pelnus un maksāt, vai arī sākt pilnvērtīgu auksto karu. Abi varianti Pekinai ir vienlīdz slikti, bet pirmais vēl arī atklāti pazemojošs. Attiecīgi ir maz šaubu, ka Ķīna ultimātu nepieņems. Lieki arī piebilst, ka ar koronavīrusu ultimātam ir maz saistības, vīruss ir tikai iemesls, atsaucoties uz kuru tiek cerēts apturēt Ķīnas ekonomiskās un ģeopolitiskās ambīcijas.
Cik reāla ir minētā vai kāda līdzīga likumprojekta apstiprināšana ASV Kongresa abās palātās, pagaidām gan nav skaidrs. Tēlaini izsakoties, iecere atklāti lej ūdeni uz prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas dzirnavām. Tostarp ļaujot apiet viņam neērtos jautājumus par laikā nepieņemtiem lēmumiem pandēmijas ierobežošanai un ASV veselības aprūpes sistēmas totālu nepiemērotību vērienīgu saslimstību gadījumiem.
Tajā pašā laikā ASV veiktās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pret Ķīnu vērsti noskaņojumi ir plaši izplatīti arī demokrātu vēlētāju vidū, un tos nav iespējams neņemt vērā. Ja demokrātu vairākums Kongresa apakšpalātā ieceri noraidīs, šāds solis kļūs par vēl vienu Trampa ieguvumu, ļaujot viņam runāt par oponentu pārdošanos Pekinai. Rezultātā šķiet ticami, ka tādā vai citā veidā, taču ultimāts Pekinai jau drīzā nākotnē tiks izvirzīts un attiecīgi arī noraidīts. Ar visām no abiem šiem soļiem izrietošajām sekām.
Pārliecinošam vairākumam pārējo pasaules valstu šāds notikumu attīstības scenārijs savukārt nozīmē, ka uzturēt vairāk vai mazāk pieņemamas attiecības ar abām lielvalstīm kļūs ļoti grūti vai pat neiespējami un nāksies izdarīt viennozīmīgu izvēli. Neraugoties uz visiem ekonomiskajiem vai cita veida zaudējumiem, kādus šī izvēle radīs.
Pareizaissecinājums
Anna
hmm