Nomainīt organizācijas vadītāja amatā Bulgārijas pārstāvi Irinu Bokovu vēlas astoņi kandidāti, bet par favorītu tiek uzskatīts Ķīnas diplomāts, UNESCO ģenerāldirektora vietnieks izglītības jautājumos Cjaņs Tans. Pats par sevi fakts, ka uz šāda līmeņa amatu pretendē Ķīnas pārstāvis, nav nekas neparasts.
Pieaugot Ķīnas ietekmei globālā mērogā, tā vēlas ieņemt arī jaunajam statusam atbilstošu vietu starptautiskajās organizācijās. Turklāt Ķīna ir otra lielākā maksātāja ANO budžetā pēc ASV, bet pēc tam, kad ASV politisku domstarpību dēļ atteicās veikt savas iemaksas UNESCO un būtībā aizgāja no šīs organizācijas, saglabājot tikai novērotāja statusu, Ķīna ir kļuvusi par UNESCO dalībvalsti numur viens un steidzas nostiprināt šo statusu.
Tajā pašā laikā UNESCO gadījumā ir nianse, kam pievērsuši uzmanību vairāki plašsaziņas līdzekļi un eksperti.
UNESCO ir viena no tām organizācijām, kura ar augstu ticamības pakāpi aktīvi piedalīsies starptautisko noteikumu par interneta regulēšanu izstrādē.
Jautājums par vienotas pieejas internetam nepieciešamību, atrodot līdzsvaru starp vārda brīvību un ekstrēmisma un kibernoziedzības izpausmēm tīmeklī, aizvien biežāk nonāk dienaskārtībā, un agri vai vēlu (turklāt ticamāk, ka agri) šādi noteikumi arī parādīsies.
Cits jautājums – kā vadībā tie tiks izstrādāti. Ņemot vērā interneta milzīgo nozīmi un tendenci šai nozīmei palielināties, tas savā ziņā ir arī jautājums par starptautiskajiem spēles noteikumiem (vai vismaz daļu no tiem) nebūt ne tālā nākotnē. Šī iemesla dēļ mērķtiecīga Ķīnas pārstāvju virzīšana uz vadošiem amatiem organizācijās, kuras varēs būtiski ietekmēt noteikumu izstrādi, raisa zināmas pārdomas. Piemēram, Ķīnas diplomāts jau atrodas Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) priekšgalā.
Jāšaubās, ka uzreiz vairāku Ķīnas pārstāvju nonākšana šādos amatos ir tikai Pekinai veiksmīga apstākļu sakritība, vēl jo vairāk tāpēc, ka līdzīgas tendences ir vērojamas arī citās jomās. Bez liekas ažiotāžas, kooperējoties ar BRICS valstīm, it īpaši ar Krieviju un arī Brazīliju, kā arī izmantojot ietekmi attīstības valstīs un to, ka starptautiskajās organizācijās darbojas princips "viena valsts – viena balss", Ķīna strauji tuvojas iespējām diktēt sev izdevīgu dienaskārtību, un var gadīties, ka šīs izmaiņas drīz kļūs neatgriezeniskas.
zvirbulēns