Brazīlijas seriāls

Šī amata liktenis gan izšķirsies vēlēšanu otrajā kārtā 28. oktobrī, kur vēlētājiem nāksies izdarīt izvēli starp galēji labējo Sociāli liberālās partijas līderi Žairu Bolsonaru un ne mazāk radikāli kreiso Strādnieku partijas kandidātu Fernandu Adadu. Lai arī pirmajā kārtā Bolsonaru ieguva 46%, bet Adads tikai 29% vēlētāju atbalstu, viņu abu izredzes tiek vērtētas līdzīgi. Kā norāda analītiķi, Bolsonaru jau ir mobilizējis pārliecinošu vairākumu savu vēlētāju, kamēr Adadam ir plašas iespējas piesaistīt izstājušos citu kreisā spārna kandidātu atbalstītāju balsis.

Brazīlijas vēlēšanas ir piesaistījušas uzmanību ne tikai abu kandidātu radikālo uzskatu vai tajās virmojošo kaislību dēļ, bet arī tāpēc, ka no vēlēšanu iznākuma lielā mērā būs atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.

Brazīlijas labējie tradicionāli sliecas ciešas sadarbības ar ASV virzienā. Savukārt kreisie uzskata "amerikāņu imperiālistus" par visa ļaunuma sakni, nešaubās, ka Brazīlijai un Dienvidamerikai jāatbrīvojas no ASV "iekšpagalma" statusa, bet ārpolitikā priekšroku dod reģionālajai sadarbībai, kā arī draudzībai ar attīstības lielvalstīm, it īpaši ar Ķīnu un Krieviju.

Kreiso vidū arī ir izplatīts viedoklis, ka korupcijas skandālus, kuru rezultātā šobrīd cietumsodu izcieš valsts eksprezidents un vēl nesen viennozīmīgs šo prezidenta vēlēšanu favorīts Lula da Silva, bet amatu impīčmenta rezultātā zaudēja viņa pēctece Dilma Rusefa, ir izprovocējuši pieminētie imperiālisti. Tāpat ASV tiek vainotas, ka tās ir mākslīgi radījušas problēmas Brazīlijas ekonomikai, lai diskreditētu kreisos politiķus, bet kompradori ir pieklājīgais no labējo līderu apzīmējumiem.

Pretējā nometne savukārt apsūdz kreiso sociālo politiku un kreiso politiķu korumpētību ekonomikas novešanā līdz katastrofai, biedē vēlētājus ar Brazīlijas aiziešanu Venecuēlas pēdās, kā arī apgalvo, ka kreisie vēlas padarīt Brazīliju par autoritāru valsti. Paradokss, bet, lai nepieļautu kreiso autoritārismu, netiek izslēgta iespēja ieviest militāro diktatūru.

Abu nometņu radikalizēšanās, kā arī neslēptā gatavība cīnīties līdz galīgai uzvarai rada šaubas, ka prezidenta vēlēšanu uzvarētājam, neatkarīgi no tā, kurš no kandidātiem tas būs, tiks ļauts īstenot priekšvēlēšanu solījumus. Ticamāk, ka Brazīlijas vārds ilgi nepazudīs no ziņu aģentūru virsrakstiem, un var gadīties, ka pat masu nemieru vai militārā apvērsuma dēļ.