Lai arī 2015. gada septembrī apstiprinātā shēma paredz, ka pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis uzņems 160 tūkstošus patvēruma meklētāju, pagaidām uzņemti ir tikai 20 tūkstoši šo cilvēku, turklāt Polija un Ungārija nav uzņēmusi vispār nevienu bēgli, bet Čehija patvēruma meklētājus neuzņem jau gadu. Šī iemesla dēļ EK arī ir veltījusi visām trim valstīm asu kritiku, apsūdzot tās ES finansējuma un citu priekšrocību izmantošanā, vienlaikus ignorējot solidaritāti un atsakoties uzņemties pienākumus.
Protams, tas ir ne tikai EK, bet arī vairākuma tā dēvētās vecās Eiropas valstu amatpersonu viedoklis.
Ir vēl vairākas ES dalībvalstis, kuras lēmumu par bēgļu uzņemšanu sabotē gandrīz atklāti, uzņemot viņus tik lēni un negribīgi, ka no minētās trijotnes īpaši neatšķiras.
Domstarpības par bēgļu uzņemšanu arī nav vienīgās pretrunas starp nosacīto Briseli un tā dēvētās Višegradas grupas valstīm.
Pirmajai ir nopietnas pretenzijas pret virkni, it īpaši Polijas un Ungārijas, pieņemtu politisko lēmumu, tostarp Varšavai tiek pārmesta Konstitucionālā tribunāla reformēšana un preses brīvības ierobežošana, bet Budapeštai – nedemokrātiskas izmaiņas valsts pamatlikumā, ārvalstu nekomerciālo organizāciju ierobežošana, utt., kamdēļ šī valstu grupa nereti tiek dēvēta par Višegradas frondu.
Austrumeiropiešu dumpis uz Eiropas kuģa nav skaidrojams tikai ar šo valstu politiķu vēlmi izdabāt saviem vēlētājiem. Dumpīgajām Austrumeiropas valstīm ir savi visai pamatoti argumenti, kamdēļ tās, kā šajā konkrētajā gadījumā, atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, tikai šie argumenti ir palikuši nesadzirdēti Briselē. Lielā mērā šī iemesla dēļ Slovākija ir vērsusies tiesā pret EK, bet Polija pieļauj kā iespēju sekot slovāku paraugam – 2019. gadā vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām sarīkot arī atbilstošu referendumu.
Domstarpības nepavisam nav radušās pēkšņi, bet gan briedušas ilgākā laika posmā. Tāpat visu šo laiku apvienotās Eiropas varas iestādes ir izvairījušās no situācijas saasināšanas, jo ES kopējais stāvoklis ne tuvu nav tāds, lai savienība varētu atļauties vēl vienu iekšēju konfliktu. Un tā kā kopējā situācija nav mainījusies, bet EK pēkšņi ir sākusi rīkoties krietni izlēmīgāk, acīm redzami ir pieņemts kāds svarīgs lēmums par apvienotās Eiropas turpmāko nākotni. Protams, var uzskatīt, ka vienkārši ir lūzis Briseles pacietības vadzis un tā ķērusies pie savas izpratnes par kārtību ieviešanas, taču var arī pieļaut, ka Višegradas frondas disidentismu ir nolemts izmantot kā vienu no attaisnojumiem finansējuma samazināšanai jauneiropiešiem, ieviešot tā dēvēto divu ātrumu Eiropu. Pie viena tiks atgādināts, ka tie, kas maksā, pasūta mūziku jebkurā politiskajā sistēmā.
reptilis
ES
Riknēvičs