Indijā, jau sākot ar 1. aprīli, ar 2% nodokli tiek aplikti visi maksājumi uz ārvalstīm par šajā valstī sniegtajiem digitālajiem pakalpojumiem, ieskaitot maksājumus par e-komerciju un reklāmas izvietošanu interneta servisos. Papildus tam neoficiāli tiek uzskatīts, ka tas ir tikai sākums un nodoklis pakāpeniski varētu tikt paaugstināts, jo 2%, tēlaini izsakoties, ir tikai taisnīguma pati zemākā iespējamā robeža.
Atsevišķas pieminēšanas vērts ir veids, kā notika nodokļa ieviešana. Lēmums par digitālo nodokli tika pieņemts šā gada martā Indijas parlamentāriešu apstiprinātajos budžeta grozījumos, turklāt iniciatīva, kuru virzīja valsts finanšu ministre Nirmala Sitharamana, nebija iekļauta grozījumu pamata paketē, bet gan parādījās it kā pēkšņi un kā atsevišķs papildinājums. Rezultātā neviens pat nebija paspējis saprast, kas īsti notiek, kad ierosinājums jau bija kļuvis par pilnvērtīgu likumu.
Turklāt fakts, ka aiz savā ziņā slepenās likumdošanas operācijas stāvēja tieši Sitharamana, visticamāk, nav nejaušs. Indijas presē šī politiķe, viena no tuvām valsts premjerministra Narendras Modi līdzgaitniecēm, aizvien biežāk tiek salīdzināta ar Indiru Gandiju, kā arī dēvēta par potenciālo valdošās Tautas partijas nākamo līderi.
Nav arī mazsvarīgi, ka daudzi analītiķi tieši Indiju uzskata par vienu no tām valstīm, kuras var izrādīties galvenās ieguvējas pēc patlaban vēl tikai sākuma stadijā esošās ekonomiskās krīzes pārvarēšanas.
Savukārt par vienu no nozīmīgākajiem, ja ne pašu nozīmīgāko valsts nākamā uzplaukuma stūrakmeni var kļūt dažāda veida digitālie ārpakalpojumi, kuri jau šobrīd spēlē visai būtisku lomu Indijas ekonomikā. Uz šo nozari, protams, cer arī Indijas valdība, kura jau laikus veido atbilstīgu un sev izdevīgu likumu bāzi.
Lai vai kā, ieinteresētās kompānijas un tās aizstāvošās ASV amatpersonas uz jauno likumu spēja noreaģēt tikai vairākas nedēļas pēc tam, kad tas jau bija stājies spēkā. Reakcija izrādījās pilnībā prognozējama – kompānijas raksta žēlabu vēstules un algo lobētājus, savukārt ASV amatpersonas draud Ņūdeli ar ekonomiskajām sankcijām, kuru ieviešanas iespējamība gan ir apšaubāma, jo papildus visām esošajām problēmām vēl atklāti sanaidoties arī ar Indiju no ASV puses būtu atklāti nepārdomāts solis.
Indija, protams, nav nedz vienīgā, nedz pirmā valsts, kura ieviesusi digitālo nodokli, ignorējot naudas beznodokļu aizplūšanā no tās ieinteresēto kompāniju un to politisko advokātu pretestību, taču tā ir pasaules trešā lielākā tautsaimniecība, pie kam šobrīd ar vienām no labākajām nākotnes perspektīvām. Cits jautājums ir, vai šim piemēram atradīsies sekotāji.
Krējums Saldais
Maksis Himelštoss
Keramzīts