Divu vektoru politika

Pirmajā brīdī šāds apgalvojums, protams, šķiet absurds – kā var uzskatīt par veiksmīgiem Ukrainas eirointegrētājiem prezidentu un partiju, kas zaudēja varu masu nemieru rezultātā pēc tam, kad šis prezidents atteicās parakstīt Asociācijas līgumu ar ES? It īpaši, ja Janukovičs un arī viņa pārstāvētā partija vienmēr ir tikuši uzskatīti par prokrieviskiem. Tiesa, tikai pirmajā brīdī, jo zināma daļa patiesības šajā apgalvojumā tomēr ir.

Šeit ir vietā atcerēties, ka Ukrainas prezidentiem un politiskajai elitei pēc 1991. gada, kad valsts ieguva neatkarību, nācās balansēt starp ekonomiku un politiku. Ekonomiski Ukraina bija tik cieši integrēta ar Krieviju, ka bez sadarbības ar Maskavu tautsaimniecība vienkārši sabruktu. Savukārt politiski aizvien vairāk ukraiņu vēlējās izrauties no Krievijas ietekmes, kamdēļ izplatījās nacionāli eiropeiskas idejas un ne jau vienkārši tāpat valsts otrais prezidents Leonīds Kučma sarakstīja grāmatu ar nosaukumu Ukraina ir Eiropa.

Prezidenta Viktora Juščenko atrašanās pie varas bija jau atklāts mēģinājums pavērst Ukrainu Eiropas virzienā, tomēr ekonomika vilka valsti atpakaļ un arī Juščenko bija ne gluži īstā kalibra līderis. Ar kalibru nopietnas problēmas bija arī Viktoram Janukovičam, tomēr viņš atkal atgriezās pie tā dēvētās divu vektoru politikas, paralēli ieliekot pamatus vairākiem projektiem, kas šodien tiek pozicionēti kā tagadējās varas sasniegumi. Piemēram, Janukoviča laikā sāka darboties reverso gāzes piegāžu shēma, tika izvērsta aktīva aģitācija Eiropā pret Krievijas gāzes vadu projektiem utt., to visu apvienojot ar atlaižu un aizdevumu saņemšanu no Maskavas.

Tomēr likmes ar laiku bija kļuvušas tik augstas, ka pēc kārtējās piruetes – atteikuma parakstīt Asociācijas līgumu ar ES apmaiņā pret 15 miljardus ASV dolāru lielu aizdevumu (par kura izlietošanu prezidentam, visticamāk, bija savi, no oficiālajiem atšķirīgi plāni) no Krievijas –, daudzu ukraiņu un arī Rietumu politiķu pacietības mērs bija izsmelts. Aicinājumiem atkārtot šāda veida eirointegrāciju, protams, ir tiesības uz pastāvēšanu, lai gan māc šaubas, ka atradīsies daudzi, kas vēlēsies atkārtot šo pieredzi.