Kā tieši izskatīsies pāreja, gan nav skaidrs, jo valsts kontrolētajai Krievijas kompānijai Gazprom tika dota nedēļa laika atbilstīgu nosacījumu izstrādei. Attiecīgi nav zināms, vai ir nolemts radikāli pārskatīt esošos piegāžu līgumus vai arī tirdzniecība par rubļiem attieksies tikai uz biržām un jauniem līgumiem. Par ticamu tiek uzskatīta iespēja, ka Gazprom partneriem tiks dots laiks līgumu pārskatīšanai, bet atteikuma gadījumos gāzes eksports tiks pārtraukts. Savukārt Stokholmas arbitrāžas, kur vērsīsies Eiropas kompānijas, pieņemtos lēmumus Krievija pasludinās par tai nesaistošiem.
Minētais lēmums nostāda grūtā stāvoklī it īpaši Eiropas valstis, kurām var nākties izdarīt izvēli starp principiem un ekonomiku. Pat pēc visoptimistiskākajām prognozēm pilnīga Krievijas gāzes importa aizstāšana Eiropā nav iespējama agrāk kā pēc četriem pieciem gadiem, arī oficiālo apvienotās Eiropas amatpersonu paziņojumi, ka līdz šā gada beigām izdosies par divām trešdaļām samazināt Krievijas gāzes iepirkumus, netiek uzskatīti par reāli īstenojamiem. Šādā situācijā eiropiešiem var nākties izvēlēties starp iespaidīga mēroga enerģētisko krīzi, salīdzinot ar kuru viss līdz šim piedzīvotais ir tikai nevainīga prelūdija, vai arī atteikties no principiem un sākt pārkāpt pašu noteiktās sankcijas.
Vēl svarīgāk, ka "gāzes rubļi" ar augstu ticamības pakāpi ir tikai pilotprojekts, kura gaitā tiks iezīmētas Krievijas aiziešanas no esošās starptautiskās finanšu sistēmas aprises. Tālāk sekos atteikšanās no aizvien jaunu resursu pārdošanas par "nedraudzīgo" valstu valūtām, pirmkārt jau ASV dolāriem un eiro, un, tā kā Krievijai ir ārkārtīgi liela loma ne tikai dabasgāzes, bet arī daudzos citos tirgos, šie lēmumi līdzīgas izvēles priekšā nostādīs daudzas starptautiskās kompānijas un industrijas. Paralēli ritošā pāreja uz nerietumu valstu savstarpējiem norēķiniem to nacionālajās valūtās, kur Krievija tāpat spēlē vērā ņemamu lomu, rada Rietumu ekonomikām vēl papildu problēmas, it īpaši to naudas vienību kā starptautisko rezerves valūtu un tirdzniecības līdzekļu lomas mazināšanās dēļ.
Cits jautājums, ka alternatīvas izveide Rietumu finanšu sistēmai prasa kā laiku, tā saskaņotu šīs sistēmas veidotāju nākotnes vīziju un rīcību. Konkrēti Krievijas gadījumā laika tikpat kā nav (gandrīz visas iespējamās sankcijas ir noteiktas vēl vakar), tāpat, lai arī gribētāju gāzt no troņa ASV dolāru un citas Rietumu valūtas netrūkst, nav vienotas vīzijas un saskaņotas rīcības. Attiecīgi arī iespējas īstenot šādas ieceres ir neskaidras, lai gan pats mēģinājums daudzu valstu tautsaimniecībām maksās ļoti dārgi.