Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Gads, ar kura sekām sadzīvosim ilgi

Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.

Turklāt vilšanos varētu piedzīvot ne tikai tie, kuri protestē pret racionāli izmērāmām vai absolūti iracionālām lietām, bet arī tie, kuri jūtas gudrāki, saprātīgāki un racionālāki par pirmajiem. Pirmā vēlētāju grupa (tavu brīnumu!) varētu atklāt, ka, teiksim, 2023. un 2024. gadā viņu dzīves centrālā tēma neizrādīsies kumēdiņi ar Satversmes oriģināla meklēšanu vai iracionālais protests pret tolaik jau, visticamāk, novājināto vīrusu, bet jautājumi, kuros politiķi, kuri šobrīd ekspluatē Covid tēmu, sevi vispār nav apgrūtinājuši ar jel kādu pozīciju vai programmatiskiem solījumiem.

Otrā vēlētāju grupa paradoksālā kārtā vilsies nedaudz līdzīgas likumsakarības dēļ, jo atklāsies, ka politiķi, kuri šobrīd viņiem šķiet kā racionāla izvēle, arī ir izvēlējušies vieglāko ceļu, lai arī ar plusa zīmi, tomēr tāpat pozicionējoties viena pārejoša vīrusa jautājumā, kas ne tuvu nav un arī nebūs tā tēma, kas reāli ietekmēs valsts attīstību un attiecīgi mūsu visu labklājību un dzīves kvalitāti.

Šis ir bijis gads, kad neracionāli bērnišķīgi ir uzvedusies ne tikai pārsteidzoši liela sabiedrības daļa, saceļot trādirīdi par kaut ko tik pašsaprotamu kā pote plecā vai epidemioloģisko prasību ievērošana, bet arī politiķi, kuri šīs prasības sabiedrībai izvirza, mediķi un zinātnieki, kuri šīs prasības argumentē. Pirmie, kā kārpījoties pa pelavām, stundām ilgstošās, saturiski nesakarīgās un pat skandalozās valdības sēdēs gramstoties gar iepirkumu grozu saturu un kalkulējot veikalu darbības algoritmus, kas nav un nevar būt valdības lemtspējas līmenis. Otrie, mētājoties starp pretrunīgiem vēstījumiem un rekomendācijām, bet vēlāk nepamatotā sašutumā brīnoties, kādēļ mazinās uzticība zinātnei.

Pirmajā pandēmijas gadā visā varēja vainot jaunā vīrusa paveida neizpētīto un neprognozējamo dabu, bet šārudens un gadumijas lēmumi un vēstījumi, piedodiet, šo atrunu vairs nepacieš. Pāris mēnešu laikā mētājoties no "brīvību vakcinētajiem" līdz "maskas arī vakcinētajiem", no "trešā vakcīna ir līdzīga bezatbildīgai kaprīzei pēc trešās tasītes kafijas" līdz "trešo vakcīnu jau trīs mēnešus pēc otrās", mēs ar vīrusa kārtējo vilni esam ieguvuši jaunu vakcīnskepticisma vilni, kas nu jau skar arī iepriekš apzinīgo sabiedrības daļu.

Vīruss nonīks līdz sezonāla krekšķa līmenim, bet valsts pārvaldes un valdības neapmierinošais līmenis, ko atklājusi šī krīze, un bail pat iedomāties, ko atklās jaunā, iespējams, pat daudz nopietnākā energocenu un līdz ar to vispārējās dzīves dārdzības lēciena krīze, paliks. Un te nebūt nav runa par konkrēto valdības sastāvu, kā to mēdz uzsvērt opozīcija, kaut vai tā iemesla dēļ, ka ar diviem trim izņēmumiem visi valdības ministri ir tā vai citādi gadiem bijuši politiskā esteblišmenta sastāvdaļa. Starp citu, tāpat kā tie, kuri pretendē viņus nomainīt uz protesta balsojuma viļņa. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē