Fragments no intervijas:
Latvijas Saeima vakar ar 55 balsīm Valsts prezidenta amatā ievēlēja Raimondu Vējoni. Intriga, vai pietiks balsu, bija liela un saglabājās līdz pat pēdējam brīdim.
Interesantākais, protams, ar kādām balsīm viņš ir ievēlēts. Jāsaka, nostrādāts ir samērā precīzi. Ja 21 balsij, kas ir ZZS, pieskaita tikpat no Vienotības (divas šīs partijas deputātes bija paziņojušas, ka par Vējoni nebalsos), ir jautājums, kur radās trūkstošās 13 balsis. No vienas puses, atbalsts varēja nākt no Saskaņas. Bet tikpat labi jāņem vērā, ka tas ir tieši tik, cik, kopā ņemot, ir mazajai opozīcijai - Latvijas Reģionu apvienībai un No sirds Latvijai (izņemot Ringoldu Balodi, kurš apliecināja, ka balso par Levitu). Taču tad ir jautājums: kāda motivācija, piemēram, Ingunai Sudrabai, būtu balsot par Raimondu Vējoni? Protams, vairāk izskatās pēc Saskaņas atbalsta.
Kādas sekas var iestāties pēc šāda balsojuma?
Un kādas sekas uz varas partiju sadarbību atstāja Andra Bērziņa ievēlēšana?...
Bet, ja runājam par vakardienas gadījumu, pirmā aktualitāte ir atrast un apstiprināt jaunu aizsardzības ministru. Valdība, domāju, noturēsies, jo... stāsts ir nevis par koalīcijas stabilitāti, bet to, kas notiks pēc diviem un pēc trīs ar pusi gadiem, kad būs pašvaldību un Saeimas vēlēšanas. Nacionāļi ļoti labprāt uzturēs stāstu par to, kā ZZS un Vienotība Raimondu Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja ar opozīcijas (Saskaņas) atbalstu. Un tā lielā mērā ir spēle uz Vienotības norietu.
Vēl ir jautājums, ko par šo visu teiks Egils Levits. Es saprotu, viņam bija cerības vēl cīnīties. Spriežot pēc tā, kā viņš bija "nosvētījis" Vienotību, es nebrīnītos, ja tagad kaut kas gāztos arī pār Nacionālo apvienību.
Lielu pārsteigumu raisīja jau pirmspēdējais balsojums, kad Raimonds Vējonis izrāvās vadībā, pie iepriekš 35 balsīm klāt saņemot vēl 11, kas arī, cik noprotams, nāca no Saskaņas.
Izskatās, ka Saskaņa ar to ir likusi visiem saprast, ka Vienotība (vismaz tās daļa) un ZZS var iztikt arī bez Nacionālās apvienības. Ja šis ir veids, kā zīmēt nākamo koalīciju, tad pilnīgi noteikti Vienotība beigtu pastāvēt pat kā formāli vienota frakcija un pilnīgi noteikti beigtu pastāvēt kā partija - nākamajās vēlēšanās Vienotības vienkārši nebūtu. Nav vēl skaidrs, kādu atsitienu tas dotu arī zaļzemniekos. Stipri šaubos, ka pilnīgi visi ZZS deputāti ar atplestām rokām sagaidītu šādu koalīciju.
Kad palika viens pretendents, pat deputāti vairs neslēpa, ka izšķirošā būs politiskā tirgošanās. Kā to vērtējat?
Kategoriski iebilstu pret šī termina lietošanu. Tā ir kaulēšanās, nevis tirgošanās.
Kāda atšķirība?
Tirgošanās raisa asociāciju ar naudu. Iespējams, ir gadījumi, kad tas viss notiek tik nožēlojamā un nepieņemamā veidā, bet es nerunāju par to. Šajā gadījumā varēja būt sarunas par tēmu «balsojums pret balsojumu" - atbalstiet mūsu kandidātu, un mēs atbalstīsim kādu jūsu iniciatīvu. Šādā ziņā kaulēšanās ir normāla lieta. Mums ir pārāk idealizēts priekšstats par politiku, kurā kāds atnāk ar brīnišķīgu ideju vai priekšlikumu un visi uzreiz ar sajūsmas saucieniem to atbalsta. Tā nekur nenotiek, jo intereses, vēlmes taču sabiedrībā un arī politikā ir ļoti dažādas. Neizbēgami ir nepieciešama kaulēšanās, kur vieni piekāpjas, pretī kaut ko saņemot.
Visu interviju ar politologu Jāni Ikstenu lasiet ceturtdienas, 4.jūnija, avīzē Diena!