Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Iepriekšējais pilnvērtīgais ASV un Krievijas prezidentu samits notika 2010. gadā

Īslaicīga spriedzes mazināšana

Globālās politikas uzmanības centrā nonācis ASV prezidenta Džo Baidena zvans Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ar piedāvājumu sarīkot divpusēju tikšanos kādā neitrālā teritorijā. Iepriekšējais pilnvērtīgais ASV un Krievijas prezidentu samits (ar atbilstīgi sagatavotu un daudzpusīgu dienaskārtību), jāatgādina, notika tālajā 2010. gada aprīlī, kad tikās Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs. 2018. gada jūlijā aizvadīto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos par samitu ir iespējams dēvēt vienīgi formāli.

Maskavas atbilde uz piedāvājumu tikmēr ir pilnībā prognozējama – nesakot ne jā, ne nē, tiek gaidītas sarunu tēmas. Ja tādas atradīsies, sekos viedokļu un dokumentu saskaņošana u. c., kas ilgs vairākus mēnešus. Turklāt pat saskaņošanas sākšana negarantē, ka samits notiks, – abām pusēm jebkurā brīdī var atrasties kādi attaisnojumi, kamdēļ tas nav iespējams. It īpaši ņemot vērā, ka ASV un Krievijas attiecības šobrīd atrodas punktā – zemākā nekā ASV un PSRS attiecības lielākajā daļā aukstā kara perioda.

Lai arī Baidena zvans acīmredzami ir saistīts ar ASV vēlmi mazināt spriedzi Ukrainas austrumos, tam, protams, ir arī virkne jūtami svarīgāku iemeslu. Tostarp Krievija un Ķīna aktīvi gatavojas abu šo lielvalstu draudzības un sadarbības līguma pagarināšanai, kas paredzēta šā gada jūlijā. Pēc būtības tas būs jauns līgums – vienošanās par Maskavas un Pekinas stratēģisko partnerību – un, visticamāk, saturēs virkni pret ASV atklāti vērstu punktu. Tajā skaitā arī mērķi pilnībā atteikties no ASV dolāra sistēmas.

ASV jaunajā administrācijā tikmēr netrūkst Henrija Kisindžera skolnieku, kuri labi saprot – sankcijas pret abām šīm valstīm ir atklāti neefektīvas, ilgākai konfrontācijai vienlaikus ar Ķīnu un Krieviju ASV nepietiek resursu, kamdēļ vienīgā izeja ir mēģināt radīt šķelšanos šajā aliansē. Ne mazāk nozīmīgi ir arī Baidena administrācijas centieni vismaz nodemonstrēt, ka Vašingtona atkal ir spējīga risināt liela mēroga problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas, Irānas kodolprogramma u. c. Bez Maskavas līdzdalības vairākumā gadījumu tas nav iespējams.

Galvenā problēma gan ir, ka Baidena administrācija pat labākajā gadījumā ir gatava runāt tikai par taktiskiem kompromisiem, kamēr Maskavu (un arī Pekinu) interesē galvenokārt stratēģiskas vienošanās par jaunu globālo kārtību, kam ASV kategoriski nav gatavas. Rezultātā, ja ASV un Krievijas līderu samits arī notiks, īpaši auglīgs tas nebūs. Galvenie ieguvumi tikmēr ir kaut vai īslaicīga spriedzes mazināšanās un apziņa, ka vismaz kādām sarunām abas puses tomēr ir atvērtas. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Koalīcija brīdināta par "restartu"

Nervozitāte par to, ka dažiem valdības ministriem drīz nāksies mainīt nodarbošanos, šonedēļ Saeimā un valdības namā sasniedza jaunu pakāpi. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sarunā ar koalī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē