Galvenā priekšrocība, ko sniedz iekļaušana valstu ar tirgus ekonomiku sarakstā, ir fakts, ka pret šādām valstīm atbilstīgi PTO noteikumiem ir ievērojami grūtāk noteikt antidempinga un citas nepolitiskas sankcijas. Šī iemesla dēļ Ķīnai tirgus ekonomikas statuss ir ļoti svarīgs, jo ievērojami atvieglos dzīvi daudzām eksportējošām nozarēm. Tajā pašā laikā, piemēram, Eiropas tēraudrūpniecībai Ķīnas atzīšana par valsti ar tirgus ekonomiku var būt vārda tiešā nozīmē nāvējoša, jo konkurēt ar Ķīnas lēto produkciju eiropieši un ne tikai eiropieši nav spējīgi. Tieši tas pats attiecas uz virkni citu gan smagās, gan vieglās rūpniecības nozaru, kurām bez aizsardzības pasākumiem ir grūti konkurēt ar Ķīnas ražojumiem.
Rezultātā jautājumam ir vairs ne tikai juridiska un tehniska, bet arī politiska nozīme. Ja juridiski ir iespējams diskutēt, vai tirgus ekonomikas statuss Ķīnai 11. decembrī pienākas automātiski, kā to uzskata Pekina, vai tomēr ne, bet tehniski – par Ķīnas ekonomikas atbilstību vai neatbilstību tirgus ekonomiku pamata standartiem, kurus Rietumos uzskata par neizpildītiem,
tie rietumvalstu politiķi, kuri līdz galam un plaši atvērs durvis Ķīnas produkcijai, vienkārši paliks nesaprasti pašu mājās.
Tāpat durvju atvēršana riskē nodarīt kaitējumu nacionālajām ekonomikām, un nav pārsteigums, ka gan ES, gan ASV un Japāna ir likušas saprast, ka 15 gadu jubileja, protams, ir patīkams notikums, taču Ķīnu par valsti ar tirgus ekonomiku tās neatzīs.
Tomēr šim lēmumam ir arī savas ēnas puses. Pirmkārt jau – daudzviet Eiropā cerības uz ekonomisko attīstību tiek saistītas ar Ķīnas investīcijām, un arī Latvija nav izņēmums. Protams, pasaules gals bez šīm investīcijām nepienāks, taču daudzviet tās tiek uzskatītas par būtisku atspaidu. Pekina jau ir pastiprinājusi kontroli pār investīciju plūsmu uz ārvalstīm, un var nešaubīties, ka pēc Ķīnas palikšanas bez tirgus ekonomikas statusa investīciju vairāk nekļūs. Otrkārt un galvenokārt – domstarpību vēršanās plašumā noteiktas apstākļu sakritības gaitā, papildināta ar citiem faktoriem (tostarp ņemot vērā ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa pieteikto politiku attiecībā uz Ķīnu), var novest pat pie valūtu, tirdzniecības un ekonomiskā kara starp Rietumiem un Pekinu. Šādu scenāriju cita starpā paredz virknes pesimistisko nākotnes prognožu autori – gan ar piebildi, ka scenārijs un ekonomiskā apokalipse ir maz ticami, ja ne neiespējami. Tieši tas pats gan tika teikts arī par Brexit un Donalda Trampa iespējām iesoļot ASV Baltajā namā.