Nekā citādi kā ar triumfu, ka pašpasludināts un reiz visvarens vienīgo viedokļu līderu klubiņš beidzot izbauda, kā ir, kad ietekmes sviras sagrozās, nevar izskaidrot daudzu saprātīgu un profesionālu cilvēku izvēlēto pozīciju: "Ahā, pašiem savas zāles rūgtas, ko?"
Vispirms, lai nebūtu pārpratumu: Nacionālās apvienības (NA) un tās politiķu publiskā tēla veidotāja Sanita Dika-Bokmeldere, protams, nevar būt par saturu atbildīgā Latvijas Radio valdes locekle. Ne tāpēc, ka NA, nevis, teiksim, Vienotības, Kustības PAR vai Strīķes partijai, un ne tikai tāpēc, ka vispār kādai partijai piederīga. Par sabiedriskā radio saturu nevar atbildēt cilvēks, kas vismaz 15 gadu aktīvi darbojas reklāmas un sabiedrisko attiecību, ne tīrā mediju biznesā.
Protams, ja vien visa mediju cunfte un tos patērējošā sabiedrība nepiekrīt, ka medija, turklāt vēl sabiedriskā medija, saturs domāts, lai kādam palīdzētu "atstāt pareizo iespaidu", kā to sola Dikai-Bokmelderei daudzus gadus piederējušās, pēdējo gadu meitai nodotās reklāmas aģentūras VVD mārketinga komunikācijas mājaslapa. Tas vien, ka sabiedrisko attiecību speciāliste paralēli kāda politiķa preses relīžu rakstīšanai sūta savu CV vakancei sabiedriskajā medijā, ir detonējošs apstiprinājums, ka no medija (kur nu vēl sabiedriskā medija!) uzdevumiem šai personai ir nulle saprašanas.
No informācijas objektivitātes un profesionālas pasniegšanas viedokļa ir pilnīgi vienalga, kurš ideoloģisko, politisko vai saimniecisko interešu grupējums guvis iespēju sabiedriskajos medijos, atvainojiet, iedēt savas oliņas.
Skaidrs, ka katrs no grupējumiem savus pirkstus, ar ko apgramsta sabiedriskos medijus, uzskata par steriliem.
Pat ja publiski pareizi nostādītā tonī klāstīs, ka svarīgas ir nevis personālijas, bet principi.
Sabiedrības tiesībām uz godprātīgu un profesionālu informāciju, protams, nav jācieš no šiem mediju cilvēku un viedokļu līderu iekšējiem mikrokariņiem. Jo, "ārstējot" to domubiedru grupu, kura iepriekš bija monopolizējusi piesegtu ietekmi sabiedriskajos medijos, paši mediji var kļūt tikai slimāki.
Starp citu, šeit nav runas par politiski aktīvu vai ar partijām saistītu profesionāļu stigmatizāciju. Ideālā variantā – kam gan citam prasīt ekspertīzi kā reālu politisko virtuvi apostījušam profesionālim, nevis politologam, kas izpratni par notiekošo miksē no teorijas, kura atšķaidīta ar slēptu ietekmi, parasti no viena, paša uzskatiem simpatizējoša politiskā spektra. Pie nosacījuma, ka attiecīgais darbonis atklāti deklarējis savas attiecības ar kādu partiju vai politiķi, kas Latvijā nereti tiek slēpts, un tādā veidā automātiski diskvalificē vairākumu mūsu "polittehnologu", "politologu" vai citādu analītiķu no piedalīšanās godīgās debatēs. Bet, kas pielaižams publiskās debatēs, nav pielaižams sabiedriskā radio valdē.
TTT