Tajā skaitā uz jautājumu, vai viņi uzskata sevi par lielākā vai mazākā mērā, taču ieguvējiem no dalības ES, pozitīvi atbildēja vairāk par 70% elišu pārstāvju un tikai 34% ierindas pilsoņu. Aptauja satur vēl daudz citu interesantu skaitļu, pētījuma daļā netrūkst arī secinājumu, tomēr šie skaitļi acīm redzami ir vieni no galvenajiem, jo ļoti daudz pasaka par to, kas ir ieguvēji un zaudētāji no eirointegrācijas. Ieguvumi un zaudējumi turklāt netiek rēķināti tikai naudā, bet bieži ekonomikai nav vispār nekādas nozīmes, jo par zaudētājiem sevi uzskata arī daudzi cilvēki ar nacionāliem, konservatīviem u. c. uzskatiem.
Pēc pētījuma autoru domām, eirointegrācijas turpināšanai ir nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums par apvienotās Eiropas nākotni, pie kam mērķim ir jābūt pieņemamam gan elišu, gan ierindas pilsoņu vairākumam. Ir politiķi, kas varētu virzīt šādu redzējumu, un attiecīgi arī cerības.
Nevar neievērot, ka šeit pastāv zināma līdzība ar globāla mēroga tā dēvēto rietumu globalizācijas modeli, kas tāpat ir nonācis pamatīgā krīzē, lai gan vēl pavisam nesen tika uzskatīts par universālu un neapturamu. Tomēr, jo vairāk vērsās plašumā globalizācija, jo vairāk parādījās arī neapmierināto un zaudētāju, bet kritiskās masas sasniegšana bija tikai laika jautājums. Rezultātā ir skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē šādai globalizācijai turpinājuma nebūs, labi vēl, ja izdosies saglabāt to pozitīvo, kas sasniegts iepriekšējo centienu gaitā.
Tāpat ļoti ticams, ka tieši globalizācijas neveiksmes ir tā pieredze, kuru vajadzētu analizēt, meklējot ceļus nosacītajai ES pārstartēšanai. Apvienotās Eiropas veidošana ir pielīdzināma mazāku mērogu globalizācijas procesam, lai arī ar saviem specifiskiem noteikumiem.
Šī iemesla dēļ nav pārsteigums, ka daudzi no argumentiem "pret Eiropu" ir līdzīgi argumentiem "pret globalizāciju".
It īpaši tas attiecas uz "līšanu ar savu dziesmu grāmatu svešā baznīcā" – citu vērtību sistēmu būtībā uzspiešanu veselām valstīm, kuru iedzīvotāju vairākumam šīs vērtības ir svešas un nepieņemamas, aizvien pieaugošajām plaisām starp elitēm un ierindas iedzīvotājiem utt.
Gana izplatīts ir viedoklis, ka Eirāzijas mērogā izeju no situācijas ir atradusi Ķīna, kura bez liekas pompozitātes piedāvā savu globalizācijas modeli – bez jebkādas ideoloģijas un pat mājieniem vērtību virzienā. Tikai savstarpēji izdevīgs bizness. Ir eksperti, kuriem šķiet, ka Eiropā līdzīgu lomu varētu uzņemties Vācija vai Vācijas un Francijas alianse. Ļoti ticams, ka viedoklis par to, ka strīdīgie jautājumi uz laiku jānoliek malā, bet jārisina tās problēmas, kuras ir iespējams atrisināt bez ideoloģizācijas, kļūs aizvien populārāks, un var gadīties, ka tieši tas arī tiks piedāvāts kā vairākumam ilgtermiņā pieņemamais nākotnes redzējums.
Diemžēl,
reptilis
Pavalsts Likvidētais