Jāatgādina, ka Gruzijas ilgstoši galvenā varas partija Gruzijas sapnis vēlēšanās nepiedalās vienatnē, bet gan kā koalīcijas lielākais un vadošais spēks. Šā gada 26. oktobrī parlamenta vēlēšanās, kuru iznākumu turpina apsūdzēt prorietumnieciski spēki, šī koalīcija piedalījās ar nosaukumu Gruzijas sapnis – Demokrātiskā Gruzija, un viena no tās partijām bija Tautas spēks.
Kā Tautas spēks kopumā, tā arī Kavelašvili, bijušais futbolists ar gana veiksmīgu sportisko karjeru, ir zināmi ar klasiskiem jaunā nacionālkonservatīvisma uzstādījumiem, kā arī ar to, ka centīgi ievieš valsts politiskajā apritē terminu "suverenizācija". Ar ko tiek saprasta nepieciešamība likvidēt Gruzijas atkarību no rietumvalstīm. Oponentu apsūdzības prokrieviskumā Tautas spēks noliedz, norādot – būtisks partijas programmas punkts ir Gruzijas kontroles pār Dienvidosetiju un Abhāziju atgūšana, taču ar diplomātiskām, nevis militārām metodēm.
Prezidenta vēlēšanas tikmēr ir paredzētas decembra vidū, un, visticamāk, to laikā opozīcija īstenos pēdējo mēģinājumu apstrīdēt parlamenta vēlēšanu rezultātus un, protams, nepieļaut Kavelašvili ievēlēšanu. Četras prorietumnieciskās partijas, kā arī prezidente Salome Zurabišvili ir atteikušās atzīt Gruzijas sapņa uzvaru, bet šo partiju deputāti ir atteikušies no mandātiem, kamdēļ atbilstīgi valsts konstitūcijai nepietiek kvoruma parlamenta darba sākšanai.
Gruzijā prezidentu vēl elektoru kolēģija, pusi no kuras veido parlamenta deputāti, bet otru pusi – reģionu pārstāvji. Pārliecinošs vairākums kolēģijā ir Gruzijas sapnim un tā sabiedrotajiem, un pat gadījumā, ja šī partija nebūtu pasludināta par vēlēšanu uzvarētāju, tās atbalstītais kandidāts, visticamāk, tiktu ievēlēts par prezidentu, pateicoties reģionu balsīm. Tagad par Kavelašvili uzvaru vispār nav šaubu, taču atklāts paliek jautājums par parlamentāriešu pilnvaru un tātad arī visa balsojuma likumību.
Ja opozīcijai balsojumu apturēt neizdosies, tad domājams, ka arī protesti līdz ar to pakāpeniski izsīks. Vienlaikus nākamā Gruzijas prezidenta leģitimitātes jautājumu tas neatrisinās, bet tas, kā arī Kavelašvili uzskati acīmredzami kļūs par nopietnu problēmu Gruzijas un Eiropas valstu attiecībās.