Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Dažu tuvāko gadu laikā var pienākt brīdis, kad vienā svaru kausā atrodas Berlīnes un Parīzes ambīcijas, kā arī ģeopolitiskā suverenitāte, bet otrā – ES saglabāšana

Lielvaru statusa cena

Pagājušajā nedēļā Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons Kārļa Lielā kādreizējās impērijas galvaspilsētā Āhenē, kas tiek dēvēta par Eiropas vienotības vēsturisko simbolu, parakstīja jaunu Vācijas un Francijas draudzības līgumu. Šim dokumentam, kas paredz abu valstu sadarbības stiprināšanu un integrācijas paplašināšanu tādās jomās kā ekonomika, aizsardzība un ārlietas, ir kā īstermiņa, tā ilgtermiņa mērķi.

Īstermiņā tas ir mēģinājums stiprināt abu dokumentu parakstījušo līderu šobrīd pabalējušās pozīcijas, kā arī ir nostājas demonstrēšana, tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Savukārt ilgtermiņā tas ir mēģinājums sniegt atbildi uz Eiropas Savienību (ES) pārņēmušajām problēmām, kā arī nospraust visas apvienotās Eiropas tālāko kursu, tajā skaitā cenšoties palielināt tās ģeopolitisko suverenitāti globālā mērogā.

Katra atsevišķi nedz Francija, nedz Vācija uz vienas no globālajām lielvarām statusu pretendēt nespēj, tomēr resursu un iespēju apvienošanas gadījumā teorētiski tas Parīzes un Berlīnes tandēmam ir pa spēkam. Nav gan skaidrs, cik lielā mērā tieši šis mērķis tiek uzskatīts par prioritāru, kā arī māc šaubas, vai līguma parakstītāju politiskais kalibrs atbilst ieceres vērienīgumam. Pagaidām skaļu vārdu, it īpaši Francijas prezidenta izpildījumā, arī ir bijis daudz vairāk nekā reālu darbību, bet vēlme pāriet kādu nosacīto Rubikonu nav vērojama.

Tajā pašā laikā atslēgas vārds šajā gadījumā ir "pagaidām", jo iespēja, ka teorija var kļūt par praksi, ir gana liela.

Ultraliberālais globālisms šobrīd plīst pa visām šuvēm, strauji nostiprinās daudzpolāra pasaules kārtība, un abu kontinentālās Eiropas nozīmīgāko valstu aliansei izlēmības un zināmas apstākļu sakritības gadījumā ir iespējas kļūt par vienu no neatkarīgajiem centriem jaunajā pasaules kartē.

Cits jautājums, ka šāds scenārijs neizbēgami saasinās pretrunas starp ES centru – Berlīnes un Parīzes apvienību, un perifērijas valstīm. Pirmkārt jau it īpaši Austrumeiropa (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir izteikti proamerikāniska un nevēlas atteikties no Vašingtonas virsvadības. Otrkārt – lielvaras statuss paredz perifērijas spēlēšanu pēc lielvaras noteikumiem, bet ES arī šobrīd netrūkst kā ekonomisku, tā politisku pretenziju pret galvenokārt Berlīnes dominēšanu. Attiecīgi arī mēģinājumi ielikt gan Austrumeiropu, gan Dienvideiropu daudz drastiskākos rāmjos izraisīs tikai vētrainu pretdarbību.

Rezultātā jau dažu tuvāko gadu laikā var pienākt brīdis, kad vienā svaru kausā atrodas Berlīnes un Parīzes ambīcijas, kā arī ģeopolitiskā suverenitāte, bet otrā – ES saglabāšana. 

Top komentāri

Finks
F
Tas nozīmē, ka ES drīz beigsies- Vācijai apnicis to uzturēt. Ardievu, Eiropas fondi! Bāleliņiem būs jāmaina paradigma un jāsāk strādāt. Sūri, grūti, kā Pirmās Latvijas laikā. Mutes bajāri un ES zīmju gudrie tulki vairs nebūs pieprasīti, un tie no viņiem, kas būs aizmirsuši godīga darba iemaņas kļūs par kriminālistiem vai sprāgs badā.
Gudrinieks
G
Jautājums ir, ka Vācijai, Francijai un Beniluksam jāizšķiras, vai izpeldēt no grimstoša kuģa vārdā ES, vai nogrimt kopā ar kuģi.
trusis nejaukais
t
nez vai abi dizhie parakstiitaaji maz apjeedz, ka tikai pateicoties NATO vinji var tagad taa laiski parastiit visaadus fufeljus nevis pleest matus par to, ka pashu valsts aizsardziibas speejas ir vienkaarshi zem katras kritikas. ja nebuutu NATO, Puutins lidotu paari Pariizei kaa finiera gabals kad vien tam ienaak praataa. labaak buutu domaajushi kaa pieec iespeejas aatraak izpildiit Trampa uzdoto maajasdarbu NATO sakariibaa. divi aaksti ne liideri.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē