Oficiāla apstiprinājuma šai ziņai gan nav, kamdēļ pastāv zināma skepse, jo šādas anonīmas informācijas noplūdes bieži vien izrādās nepatiesas. Tomēr kopumā ziņa par to, ka pēc drošības dienestu iniciatīvas uzreiz vairākas svarīgas valsts iestādes vienlaicīgi gatavojas nākt klajā ar Ķīnai adresētām apsūdzībām, izklausās gluži ticama. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš pakāpeniski uzņem apgriezienus,
Pekina pretēji ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas cerībām padoties negrasās un ir noskaņota uz ilgu konfrontāciju, kamdēļ Vašingtonai būtībā nav citas izejas kā paaugstināt likmes.
Arī tālākais notikumu attīstības scenārijs ir samērā skaidrs. Ķīna tai izvirzītās apsūdzības, protams, neatzīs, un šis fakts kalpos par attaisnojumu jaunu tirdzniecības ierobežojumu un ļoti ticams, ka arī jau atklātu sankciju noteikšanai. Cerības, ka Pekina beigās piekāpsies, vismaz šobrīd gan līdzinās utopijai, un tas nozīmē, ka abu lielvalstu konfrontācija turpinās pieņemties spēkā. Pie tam īstermiņā ASV, visticamāk, varēs pat nodemonstrēt zināmus ekonomiskos ieguvumus.
Pavisam cits jautājums jau ir, kā šī konfrontācija ietekmēs globālo ekonomiku un politiku ilgtermiņā, jo ASV šobrīd ar tirdzniecības ierobežojumu un sankciju palīdzību cenšas diktēt noteikumus uzreiz lielam skaitam valstu, tajā skaitā ne tikai saviem ģeopolitiskajiem pretiniekiem, bet arī sabiedrotajiem, pat īpaši neslēpjot, ka uzskata pēdējos drīzāk par vasaļiem. Šīs aktivitātes izraisījušas atbilstošu pretreakciju, un šobrīd jau virknē pasaules valstu aktuālas ir kļuvušas idejas, kas vēl pavisam nesen šķita marginālas un kuras sludināja tikai Irāna, Krievija un daži eksotiski diktatori – par ekonomiku dedolarizāciju, ekonomisko sakaru ar ASV samazināšanu utt.
Šādus soļus visaugstākajā līmenī šobrīd apsver kā Ķīna un Krievija, tā Eiropas Savienība, Indija, Turcija un tālāk pēc saraksta. Lai arī daudzos gadījumos tā ir vairāk retorika, kurai diezin vai sekos konkrēti soļi, netrūkst arī pavisam konkrētu plānu, kuru īstenošana uzņem aizvien lielākus apgriezienus. Lai arī šie centieni pagaidām visbiežāk atrodas tikai sākuma stadijā, ilgtermiņa nākotnes perspektīvas šajā ziņā Vašingtonai nepavisam nav iepriecinošas, pie viena liekot arī uzdot jautājumu par ASV iespējamo reakciju uz tam negatīvu notikumu attīstību.
Pipars