Ticamu datu par to, cik Baltkrievijas iedzīvotāju joprojām atbalsta Lukašenko, nav, jo politiķu reitingi valstī ir aizliegti. Interneta aptaujās Lukašenko atbalstītāju skaits ir 3–6%, bet atsevišķi eksperti, veicot sociālo tīklu analīzi, secinājuši, ka šis atbalsts varētu atrasties 25–30% robežās.
Kopumā tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja prezidenta vēlēšanas būtu godīgas, Lukašenko, visticamāk, iekļūtu otrajā kārtā, taču tajā pārliecinoši zaudētu protesta balsojuma dēļ neatkarīgi no tā, kas būtu viņa oponents. Baltkrievijas prezidents tikmēr rīkojas ar pārbaudītām metodēm – tiek apcietināti konkurenti un viņu atbalstītāji, ar maksimālu jaudu iedarbināts administratīvais resurss, kā arī pastiprināta jau tāpat iespaidīgā kontrole pār vēlēšanu komisijām.
Viss minētais ir piedzīvots arī iepriekš, un šādām darbībām nevajadzētu kļūt par pārsteigumu, tomēr šoreiz situācija ir savā ziņā īpaša. Pirmkārt jau, iedzīvotāju neapmierinātība ar Lukašenko acīmredzami ir pārsniegusi kritisko masu, bet, otrkārt, Baltkrievijas prezidents lielā mērā ir nonācis starptautiskā izolācijā.
Krievijā, kura tradicionāli ir atbalstījusi Lukašenko, sāk dominēt viedoklis, ka sabiedrotais, kurš mērķtiecīgi meklē iemeslus, lai nepildītu solījumus attiecībā uz abu valstu ekonomisko un politisko integrāciju, Maskavai vairāk nav īpaši vajadzīgs. Rezultātā Krievija vismaz oficiālajā līmenī ir distancējusies no Lukašenko un negrasās sniegt Baltkrievijas prezidentam palīdzīgu roku. Netiek gan atbalstīti arī Lukašenko oponenti, vēl jo vairāk tāpēc, ka izteikti prokrievisku politiķu Baltkrievijā šobrīd faktiski nav – šī niša gadiem ir bijusi Lukašenko prioritāte, un konkurence tajā nav tikusi pieļauta.
Arī mēģinājums pagriezties uz Rietumiem ir izrādījies Lukašenko neveiksmīgs. Pirmkārt jau, tieši pēc esošā prezidenta, it īpaši Eiropas galvaspilsētās, neviens neilgojas – Lukašenko grēku saraksts ir ļoti plašs, otrkārt – represijas pret opozīciju vēlēšanu priekšvakarā nav veids, kā panākt kaut vai daļēju šo grēku piedošanu. Neko nemaina arī centieni uzdot opozicionārus par Kremļa aģentiem. Politiskais labais tonis varbūt arī prasa ticēt, taču problēma ir, ka Lukašenko vārdi tik ļoti atšķiras no realitātes, ka pat ieinteresētie eksperti un politiķi nevar atļauties šo realitāti ignorēt.
Galvenais jautājums tomēr ir, kas notiks Baltkrievijā pēc tam, kad Lukašenko kārtējo reizi būs pasludinājis sevi par vēlēšanu uzvarētāju. Pastāv ticama iespēja, ka valstī sāksies vērienīgi protesti, kuru apspiešanai tiks izmantotas spēka metodes. Tāpat noteiktu scenāriju gadījumā pastāv konfrontācijas draudi starp prorietumnieciskajiem un prokrieviskajiem spēkiem. Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir Latvijas kaimiņvalsts, arī pie mums ir nepieciešams laikus sākt domāt par reakciju uz turpmākajiem notikumiem.
Lukašenko labprātīgi varu neatdos
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlme par katru cenu saglabāt varu pēc 9. augustā gaidāmajām šīs valsts prezidenta vēlēšanām draud ieraut Baltkrieviju politiskajā un ekonomiskajā haosā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.