''Melnajai pirmdienai'' būs atskaņas arī Latvijā

Dienas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena kritusies gandrīz par ceturtdaļu, savukārt Dow Jones vērtība zaudējusi 7,79%.

Kopējie vienas dienas finanšu tirgos piedzīvotie zaudējumi, iespējams, pat nav aplēšami, tomēr runa noteikti ir par triljoniem dolāru vai to ekvivalentu eiro.

 Šis grūti apzināmais, lai arī lielā mērā virtuālās bagātības zudums savas pēdas ir atstājis arī Latvijā, piemēram, jau paspējis ietekmēt arī dažādu pensiju plānu un citu uzkrājumu veidu ienesīguma rādītājus. Tomēr, pirms sākt lamāt pensiju uzkrājumu sistēmu vai steigt mainīt pensiju plānus uz konservatīvākiem, ir jāatceras, ka finanšu satricinājumi ir ''brieduši'' jau ilgāku laiku un negācijas ap Covid-19 ir tikai paātrinājušas to, par ko finanšu speciālisti runājuši jau pēdējos pāris gadus.

Līdz ar pasaulē samilzušo parādu kalnu un ekonomikas nepārliecinošo sniegumu finanšu tirgus sašūpošanās bija tikpat neizbēgama kā saulrieta atnākšana, vienīgi ar nedaudz drūmāku noskaņu.

Tomēr arī biržu negācijas ir pārejošas līdzīgi ledus iziešanai pavasarī, tāpēc šobrīd vēl nav pamata satraukties par ilgtermiņa uzkrājumu drošību. Cenšanās kaut ko saglābt brīdī, kad ''vilciens jau aizgājis'', draud ar ievērojami lielākiem zaudējumiem nekā palikšana jau izvēlētajā pensiju plānā. Vidusmēra iedzīvotājam īstais brīdis, kad no konservatīvās stratēģijas pāriet atpakaļ uz agresīvāku, lielākoties paliek nepamanīts, tāpēc, ''lēkājot'' līdzi tirgus svārstībām, guvums var izpalikt.

Vairāk nekā 100 gadu ilgstošā finanšu tirgu vēsture liecina, ka krīzē zaudētais augšupejas periodā tiek atgūts ar uzviju un uzkrājumu vērtība sasniedz aizvien jaunus maksimumus.

Iespējas mainīt kādus finanšu aktīvus pret kaut ko drošāku var izrādīties visai ierobežotas, jo arī tradicionāli par ''glābšanas riņķi'' uzskatītais zelts pirmdien piedzīvoja vien 0,2% vērtu kāpumu, turklāt arī dzeltenais metāls dienas ietvaros bija piedzīvojis vājuma brīžus un tā cena salīdzinājumā ar piektdienu bija kritusies. Tā kā triljoniem vērta bagātība ir zudusi, tas neizbēgami atsauksies arī uz ekonomikas izaugsmi, un ir jārēķinās, ka tā būs lēnāka nekā iepriekš, jo noskaņojums pasaules biržās ietekmē investīciju plūsmu arī tā dēvētajā reālajā ekonomikā, kas varētu nozīmēt mazākus pasūtījumu apjomus tādās nozarēs kā būvniecība un ražošana, un galu galā pēc ķēdes principa – arī pārējo tautsaimniecību. Iespējams, ka jautājums par krīzes atnākšanu ir zaudējis aktualitāti, jo pastāv iespēja, ka ekonomiskā lejupslīde jau ir sākusies.

Tomēr arī krīzes mēdz būt ar dažādām smaguma pakāpēm, un šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka Latvija varētu piedzīvot tik spēju kritumu kā pagājušās desmitgades otrajā pusē.

Arī tad, ja kopējā ekonomiskā izaugsme krītas, ir tautsaimniecības nozares, kuras spēj uzrādīt kāpumu. Latvijā kā viens no piemēriem ir apģērbu ražošana, kura saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā spējusi kāpināt ražošanas apjomus tiktāl, ka rodas grūtības izpildīt visus pasūtījumus.