Tomēr, ņemot vērā lielo Latvijas pilsoņu skaitu, kas dzīvo vai īslaicīgi uzturas ārzemēs, tas ir jautājums ne tikai par vienādu principu ievērošanu, bet arī par valsts ieinteresētību visu pilsoņu līdzdalības vēlēšanās palielināšanā neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.
Triju pēdējo vēlēšanu rezultāti rāda, ka, kopumā ņemot, vēlētāju līdzdalība svārstās robežās no aptuveni 59 līdz 61%. Taču lielākas atšķirības novērotas ārzemēs reģistrēto pilsoņu līdzdalībā vēlēšanās - 9. Saeimas vēlēšanās balsoja 22,38% ārpus Latvijas reģistrēto vēlētāju, 10. Saeimas vēlēšanās - 30,46%, bet 11. Saeimas vēlēšanās - 27,34%.
Līdzdalību vēlēšanās lielā mērā ietekmē gan pienākuma apziņa, gan vēlētāju motivētība (apziņa, ka ar savu rīcību var ko būtiski ietekmēt) un politiskā piedāvājuma atbilstība vēlētāja interesēm, gan arī procedūras vienkāršība un ērtība. Pēdējais faktors ir tieši atkarīgs no likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, un šajā ziņā nepieciešamība Saeimai vēlreiz skatīt vēlēšanu likumu vērtējama kā papildu iespēja radīt vēlētāju aktivitāti veicinošākus apstākļus.
Valsts prezidents Saeimai iesaka izvērtēt ārzemēs dzīvojošo vēlētāju balsu pieskaitīšanas Rīgas vēlēšanu apgabalam lietderīgumu. Šis jautājums jāskata ne tikai apgabalu samērīguma, bet arī līdzdalības veicināšanas kontekstā. Latgalē, Zemgalē, Kurzemē vai Vidzemē dzimušie, kas šobrīd uzturas ārzemēs, būtu vairāk motivēti piedalīties vēlēšanās, ja to balsis aizietu nevis Rīgas, bet attiecīgā apgabala sarakstam.
Otra lieta, kam, neskatoties uz problēmas sarežģītības pakāpi, tomēr būtu jārod risinājums, ir vienkāršas balsošanas iespējas nodrošināšana tiem, kas izmantojuši likuma doto iespēju kā personas identitāti apliecinošu dokumentu saņemt tikai personas apliecību. Pēc deputāta Liepiņa Saeimā sacītā, šobrīd vairāk nekā 20 tūkstoši Latvijas pilsoņu ir ar derīgu personas apliecību, taču bez derīgas pases, tātad bez iespējām piedalīties vēlēšanās saskaņā ar pašreizējo kārtību, kas paredz balsošanas faktu atzīmēt ar zīmogu pasē. Tiek prognozēts, ka Saeimas vēlēšanu dienā šādu personu skaits varētu sasniegt 35 tūkstošus, kas Latvijas mērogiem nav maz.
Absurdās situācijas cēlonis ir likumu nesaskaņotībā - identifikācijas karšu ieviešana bija iecerēta vienlaikus ar elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanu, kura dažādu iemeslu dēļ atlikta uz vēlāku laiku. Neredzot citu risinājumu, deputāti nu rosina katram vēlētājam, kas nav saņēmis pasi, sūtīt vēstuli ar aicinājumu to tieši balsošanas iespējas dēļ noformēt. Taču ne jau vēlētājs šo problēmu ir radījis. Kāpēc tad viņam būtu jāuzņemas tās risinājums? Skaidrs, ka izeja jārod politiķiem, apzinoties, ka šie vēlētāji ir riska grupa, - ja nebūs radīta iespēja nobalsot šajās vēlēšanās, diez vai būs pierunājami piedalīties nākamajās.