Šādi piemēri ir vēl un vēl. Visi tos zina, tostarp amatpersonas, kuru darba pienākums būtu sakārtot iepirkumu sistēmu, bet, kā izskatās, neviens neko nedara, lai nepilnības novērstu. Pareizāk sakot, ir jau tik daudz iepriekš sadarījuši, radot visdažādākos procedūru apgrūtinājumus, ka nu visi, iedzīti stūrī, vai nu mīņājas uz vietas, vai meklē dīvainas jauši vai nejauši atstātas spraugas, caur kurām, kādu interešu vadītiem, izlīst (piemēram, valdības līmenī noslepenojot darījumus, piesaistot konsultantus, caur ko visu organizēt).
Cīņa pret iedomātām (teorētiski iespējamām, jo pieķerto un pierādīto nemaz nav tik daudz, kas gan varētu liecināt arī par ķērāju neefektivitāti) blēdībām ievedusi pamatīgā grāvī - ja iepirkumā vadās pēc lētākā piedāvājuma, pastāv nekvalitatīva darba un neievērotu termiņu risks, kā tas ir Bauskas skolu gadījumā, savukārt, ja vērtē pēc valstiskā izdevīguma, pavisam droši var rēķināties ar ilgstošiem tiesu darbiem no zaudējušo puses.
Esat ievērojuši, par ko valsts sludinātu konkursu (vienalga - iepirkumu vai kāda objekta pārdošanas) gadījumos izraisās vislielākais satraukums? Nevis par to, kā pieņemt lēmumu, kas valstij būtu visizdevīgākais, bet gan - ka tikai kāds atkal (?) kaut ko nenozog. Cits pret citu karojot, politiķi jau gadiem ilgi vairojuši neuzticību pret konkursiem kā tādiem un vienlaikus, tiekot pie varas, nevis centušies šo jomu uzlabot, pilnveidot, bet gan pārņemt savā ietekmē, kas, protams, uzreiz rada jaunas aizdomas par blēdībām.
Sekas: uzticības mazināšanās ne tikai no sabiedrības, bet arī konkursu potenciālo dalībnieku puses. Ja gaidāmā līgumsumma liela (piemēram, kā pasažieru vilcienu gadījumā), dalībnieki, protams, piesakās, bet, gatavojot piedāvājumu, arī rēķinās ar iespējamu kaitējumu reputācijai un papildu izmaksām, kas saistītas ar iespējamām pārsūdzībām.
Līdz ar to viens no būtiskajiem jautājumiem, uz kuru šajā priekšvēlēšanu laikā gribētos sagaidīt politiķu atbildes (vismaz lai apsola, varēsim turēt pie vārda), ir, kā viņi plāno no šī politizētā, aizdomām par personiskām interesēm apvītā konkursu strupceļa iziet ārā. Ar solījumiem, ka turpmāk viss būs godīgi, vien ir par maz - gana tādus esam piedzīvojuši arī no daudzos skandālos iesaistīto Vienotības pārstāvju puses. Drīzāk nepieciešams konkrēts efektīvas rīcības plāns.