Moldovas kompromiss

Ja iepriekšējie konflikti tradicionāli risinājās starp prokrieviskajiem un prorietumnieciskajiem spēkiem, tad šoreiz krīzi izraisījušas pretrunas starp valsts galvenā oligarha Vladimira Plahotņuka atbalstītājiem un viņa pretiniekiem. Cīņai pret oligarha kontrolē esošo Demokrātisko partiju ir apvienojuši spēkus iepriekš nesamierināmi pretinieki, prokrieviskie sociālisti un proeiropeiskais bloks ACUM.

Jāatgādina, ka vēl februārī notikušajās valsts parlamenta vēlēšanās visas trīs šīs partijas ieguva apmēram līdzīgu deputātu vietu skaitu, un jaunas valdības izveide ir iespējama, tikai vienojoties divām no tām. Moldovas konstitūcijā noteikts, ka jauna valdība jāizveido 90 dienu laikā pēc jaunā sasaukuma parlamenta kopā sanākšanas. Ja tas neizdodas, valsts prezidentam jāizsludina jaunas vēlēšanas.

Valdība 90 dienu laikā izveidota netika, tomēr Moldovas prezidents, sociālists Igors Dodons atteicās atlaist parlamentu, paziņojot, ka tas atrodas tikai soli no vienošanās panākšanas, un dažas stundas vēlāk arī tika paziņots par sociālistu un ACUM koalīciju. Moldovas Konstitucionālā tiesa (kas, kā tiek uzskatīts, atrodas Plahotņuka kontrolē) tikmēr paziņoja, ka likums ir pārkāpts, kamdēļ parlaments tiek atlaists, prezidents uz laiku atstādināts, bet valsts vadība pāriet premjera, Demokrātiskās partijas pārstāvja Pāvela Filipa rokās.

Rezultātā Moldovā ir divas valdības un divi prezidenti, abas puses apsūdz viena otru visos pasaules grēkos un pastāv bažas, ka tās varētu ķerties arī pie vardarbības. Attiecīgi svarīga ir lielo ģeopolitisko spēlētāju nostāja, bet tā, daudziem par pārsteigumu, ir izrādījusies vienota – gan ASV un Krievija, gan Eiropas Savienība (ES) atbalsta jauno, parlamenta sastādīto valdību.

Šāda situācija ir atņēmusi trumpjus par gospodaru (pēc līdzības ar viduslaiku valdnieku tituliem) iedēvētajam Plahotņukam, kuram līdz šim bija izdevies noturēties pie varas, meistarīgi lavierējot starp lielvaru interesēm. Rezultātā viņa krišana tiek uzskatīta tikai par laika jautājumu.

Tomēr vēl svarīgāks ir fakts, ka savā starpā konfliktējošās lielvaras ir tā nogurušas no nebeidzamā haosa Moldovā, ka spējušas vienoties par oligarha atstādināšanu un ģeopolitiski neitrālas kompromisa valdības izveidi. Cik ilgs būs šīs valdības mūžs, nav zināms, taču var gadīties, ka šāds modelis tiek izmantots arī citās konfliktu teritorijās, tajā skaitā Ukrainā.