Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir viennozīmīgi licis saprast, ka 2024. gadā atstās savu amatu. Ir arī skaidrs, ka Putina pēcteča vārds netiks nosaukts, tikai balstoties uz simpātijām vai antipātijām. Būtisks priekšnoteikums ir, lai pretendentam un viņa priekšstatiem par valsts politisko kursu būtu atbalsts vismaz politiski aktīvās sabiedrības daļas vairākumā un viņa nosacīto ievēlēšanu amatā varētu noorganizēt bez pārmērīgām falsifikācijām.
Lai arī līdz 2024. gadam vēl ir ļoti daudz laika un var notikt visdažādākās, šobrīd neparedzamas izmaiņas, Krievijas galvenās varas frakcijas jau ir sākušas nostiprināt savas pozīcijas, cenšoties panākt tieši sava pretendenta izvirzīšanos priekšplānā. Galvenās frakcijas tikmēr ir tā dēvētās spēka struktūras un jūtami liberālākais ekonomiskais grupējums.
Aizkulišu cīņa starp abiem šiem Krievijas elites grupējumiem ir pastāvējusi visu laiku, kopš Putins atrodas pie varas, tomēr tagad tā kļūst aizvien publiskāka, lai gan šo faktu tiek mēģināts centīgi slēpt. Abas puses ir sākušas arī cīņu par sabiedrības labvēlību, kas izpaužas galvenokārt kā centieni diskreditēt pretējo nometni publiskajā telpā.
Ja vērtē vienkāršoti, tad spēka struktūras cenšas pierādīt kārtības un stabilitātes nepieciešamību savā izpratnē, savukārt pretējā nometne paklusām atbalsta dažāda veida protestētājus un citus neapmierinātos. Spēka struktūru vēršanās pret protesta akcijām savukārt tiek izmantota neapmierinātības uzturēšanai ar to darbību, bet pie izdevības tiek radītas arī situācijas, kas parāda spēka struktūras neizdevīgā gaismā.
Var gadīties, ka šāda situācija ir arī tiesas spriedums lietā kādam no Maskavas protestu laikā aizturētajiem – jaunam aktierim Pāvelam Ustinovam. Viņam par pretošanos likumsargiem tika piespriests 3,5 gadus ilgs cietumsods, kas izraisīja neizpratni pat Krievijas tā dēvētajā patriotiskajā nometnē.
Ustinova lieta atšķiras no citu notiesāto protesta dalībnieku lietām. Jaunais aktieris, kurš protestos piedalījās pasīvi, nekādus likumus nepārkāpa, un aizturēšanas laikā vienīgi centās izrauties no policistu rokām, saņēma pat bargāku sodu, nekā, piemēram, aktīvists, kurš dāsni smidzināja policijas virzienā asaru gāzi.
Plašās rezonanses dēļ šī lieta ar augstu ticamības pakāpi tiks pārskatīta. Protams, nav izslēgts, ka notikušais ir tikai atsevišķu amatpersonu pārcentības rezultāts, un tai nav sakara ar aizdomām, ka ietekmīgi ļaudis (bet aizdomas krīt uz iekšpolitikas jautājumu kuratoru Krievijas prezidenta administrācijā Sergeju Kirijenko) intrigu ietvaros ir devuši neoficiālu rīkojumu notiesāt nevainīgu cilvēku, lai diskreditētu savus oponentus. Ticamāk tomēr šķiet, ka nemēdz būt dūmu bez uguns un ka šobrīd notiekošais ir tikai prelūdija turpmākajām politiskajām kaislībām Krievijā.
Itamars Toledano
nekur>rekur
rekur