Trasta komercbankai ir sava pārstāvniecība Ukrainā. Kā notiekošais ietekmējis pārstāvniecības darbu?
Vēl nekā, jo notikumi attīstās ļoti strauji, neatceros citu situāciju, kad vēl notikumi būtu attīstījušies tik strauji. Pašreiz nozīmīgas pārmaiņas Ukrainas finanšu sektorā vēl nav jūtamas, bet, visticamāk, tā dēvētā kapitāla bēgšana un kapitāla izvešana no Ukrainas tomēr notiks. Nauda, kas piederēja cilvēkiem, kuri bija pie varas Janukoviča laikā, «bēgs» no Ukrainas, respektīvi, naudas īpašnieki vēlēsies savu kapitālu no Ukrainas izvest - vai nu baiļu motivēti, vai arī vienkārši tāpēc, ka būs atstādināti no «barotavām» un vēlēsies pārcelties uz kādu citu Eiropas valsti, turp aizvedot arī savu biznesu. Jau patlaban izskan jautājumi, kā Latvijā var atvērt kontu, kā var saņemt uzturēšanās atļauju, bet domāju, ka ikviena Latvijas banka un arī citu Eiropas valstu bankas ļoti rūpīgi izvērtēs šādu interesi, jo tas ir pašas bankas reputācijas jautājums. Visi potenciālie, ar Ukrainu saistītie, banku klienti tiks rūpīgi pārbaudīti.
Neplānojat bankas pārstāvniecību Kijevā slēgt?
Pārstāvniecību noteikti neslēgsim, ja mēs tā rīkotos, tas liecinātu, ka mēs Ukrainai neticam, bet - tieši pretēji - mēs šai valstij ticam. Ukraina turpinās dzīvot un attīstīties. Tieši tagad gaidāms, ka daudzas citas valstis un starptautiskās institūcijas Ukrainai sniegs atbalstu. Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji jau pauduši gatavību atbalstīt Ukrainu. Domāju, ka arī daudzas Eiropas valstis Ukrainai sniegs atbalstu, pat izstrādās situācijai atbilstošas palīdzības programmas.
Ukrainas vidusmēra iedzīvotāji ir turīgāki vai trūcīgāki nekā vidusmēra iedzīvotāji Latvijā?
Grūti salīdzināt tāpēc, ka vidusmēra Ukrainas iedzīvotājs atrod darbu savā valstī, vidusmēra Latvijas iedzīvotājs meklē darbu ārvalstīs un, ja atrod, iegūst iespēju nopelnīt vairāk, nekā pelna cilvēki Ukrainā. Ekonomiskā migrācija Ukrainā notiek, bet tā nav tik plaši izplatīta kā Latvijā, turklāt pārsvarā notiek Ukrainas robežās - cilvēki labāk atalgota darba meklējumos pārceļas no viena šīs valsts reģiona uz citu.
Taču, ja runājam par summām, jāuzsver atšķirīgais cenu līmenis. 425 eiro alga Latvijā ir ļoti maza, bet tikpat liela alga Ukrainā ir vidēja darba samaksa, kādu saņemot var normāli dzīvot, jo cenas ir zemākas. Jāpiemin gan, ka Ukrainas iedzīvotājiem ir pieticīgākas prasības pret materiālo labklājību, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotājiem, turklāt daudzas ikdienā nepieciešamās pārtikas preces Ukrainas iedzīvotāji saražo savās nelielajās lauku saimniecībās un izaudzē dārzos.
Kopumā jāsaka, vidējā samaksa par līdzvērtīgu darbu Ukrainā ir zemāka nekā Latvijā, taču menedžeru un vecāko speciālistu darba samaksa ir augstāka, piemēram, banku sektora vadības algas Latvijā, manuprāt, ir reizes divas zemākas nekā banku sektora vadības algas Ukrainā.
Latvijā uzņēmēji ļoti bieži saka - dažādi politiķu un valsts institūciju lēmumi viņiem vairāk traucē nekā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību. Kā ir Ukrainā?
Ikviena valdība "traucē" attīstīt uzņēmējdarbību, jo nevienam uzņēmējam nepatīk ne kontroles pasākumi, ne arī aizvien jauni nodokļi. Tomēr es neteiktu, ka Ukrainā būtu īpašas problēmas, kas traucētu biznesa attīstībai, jo ir visa uzņēmējdarbības veidošanai nepieciešanā likumdošana. Mēs gribam, lai Latvijā ienākuma nodoklis tiktu samazināts, bet nevar noliegt - Ukrainā šis nodoklis ir lielāks.
Visu interviju lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!