Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 10. novembris
Mārcis, Markuss, Mārtiņš, Marks

Pandoras lādes atvēršana

Iepriekšējās nedēļas nogalē par īstu kaujas lauku kļuva ASV Virdžīnijas štata Šarlotsvilas pilsēta, kur konfrontācija starp labējiem un liberāļiem noveda pie tā, ka sestdien cilvēku pūlī ietriecās 20 gadu veca labējā radikāļa Džeimsa Aleksa Fīldsa vadītā automašīna, nogalinot vienu un ievainojot 26 cilvēkus.

Nelielās universitātes pilsētiņas Šarlotsvilas ceļš pretim nokļūšanai ne tikai ASV, bet visas pasaules uzmanības centrā sākās šā gada aprīlī, kad pilsētas varas iestādes pieņēma lēmumu nojaukt 1924. gadā uzstādīto konfederātu armijas virspavēlnieka, ģenerāļa Roberta Lī statuju, bet ģenerāļa Lī parku, kurā atrodas statuja, pārdēvēt par Emancipācijas parku. Lai arī virkne organizāciju centās apstrīdēt šo lēmumu tiesās, pēdējās nostājās varas iestāžu pusē, un, kad kļuva skaidrs, ka juridiskie argumenti ir izsmelti, uz Šarlotsvilu sāka plūst papildspēki kā radikāli noskaņotu labējo, tā liberāļu izskatā.

Šeit jāatgādina, ka ASV pilsoņu kara oficiālā vēsture visai ievērojami atšķiras no patiesās vēstures, turklāt laika gaitā šīs atšķirības kļūst aizvien ievērojamākas. Pietiek ar faktu, ka jautājums par verdzības atcelšanu vai saglabāšanu nebija nedz pilsoņu kara cēlonis, nedz arī izšķīra tā iznākumu. Karam starp divām valsts daļām bija ekonomiski un politiski iemesli, un tieši ekonomika un politika arī noteica uzvarētājus un zaudētājus, pie viena novedot pie verdzības pilnīgas atcelšanas kara beigās, kas nenoliedzami bija milzīgs sasniegums. Tiesa, tā kā vēsturi raksta uzvarētāji, visa atbildība par notikušo tika uzkrauta dienvidniekiem, kuri saprotamu iemeslu dēļ bija spiesti ar to samierināties.

Vienlaikus ģenerālis Lī līdz pat mūsdienām turpina būt daudzu dienvidnieku, it īpaši konfederātu armijas karavīru pēcteču varonis. ASV dienvidos milzums cilvēku nešaubās, ka Lī karoja ne jau par to, lai plantācijās strādātu vergi, bet gan par citu (lasiet – dienvidu pavalstu) Ameriku. Pateicoties šādam fonam, papildinātam ar kopējo spriedzi ASV sabiedrībā, daudzi analītiķi jau sākotnēji nešaubījās, ka Šarlotsvilas varas iestādes, pieņemot lēmumu par Lī pieminekļa nojaukšanu, apzināti rada konflikta iespējas. Tiek uzskatīts, ka ASV dienvidu pavalstu (kuras ASV prezidenta vēlēšanās savā vairākumā pārliecinoši atbalstīja Donaldu Trampu) provocēšana ir vēl viens veids, kā sašķobīt prezidenta krēslu. Konkrēti ģenerāļa Lī pieminekļa aizstāvju rindas sastāv gandrīz tikai no ļaudīm, kas balsojuši par Trampu, bet pēdējam ir grūti publiski nosodīt savus vēlētājus. Neatbildēts paliek vienīgi jautājums, kā un vai vispār šo Pandoras lādi būs iespējams arī aizvērt.

Top komentāri

zvirbulēns
z
Kādēļ gan šī lāde būtu jāaizver?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē