Pieviltie mazuzņēmēji

Cilvēki veido keramiku, gatavo cigoriņu kafiju, uztur viesu namus, kārš vilnu... Kā daudzviet, tomēr, pirmoreiz tiekoties, iespaids asāks un precīzāk fokusēts. Interesanti, ka ļaudis gandrīz nežēlojās par valdību, ierēdņiem, deputātiem... Vienkārši atmeta ar roku. Kā saka – par spīti...

Autors šī gada februārī rakstīja Dienai par Ekonomikas ministrijas centieniem radīt labvēlīgāku vidi t. s. dzīvesstila uzņēmumiem, kuri reģionos krāsaini iezīmē to sociāli ekonomisko identitāti un savdabību un galu galā – paši turas virs ūdens. Bez pabalstiem un aizbraukšanas. Toreiz ekonomikas ministrs jau bija nedaudz atdzisis pēc karstajiem vispārējas nodokļu atcelšanas solījumiem. Nu (proti – februārī) gudri vīri un sievas sprieda par optimālākajiem un motivējošākajiem modeļiem attiecīgi profilētajiem mazajiem uzņēmējiem. Tika solīts, ka aprīlī padarīto dos vērtēšanai. Autors šaubījās, vai parasts mirstīgais "dzīvesstila uzņēmējs" tur vispār tiks klāt un ka mācītie konsultanti būs radījuši Eiropas regulām precīzi atbilstošu, bet reālajā dzīvē kaut kur Neretā vai Sunākstē grūti darbināmu veidojumu. Komentārs toreiz noslēdzās ar – priecātos, ja būtu kļūdījies, šādu perspektīvu zīmējot. Un patiesi – kļūdīšanās notikusi!

Rūpīgi auklētais īpašais regulējums mazajiem uzņēmumiem nav ne sarežģīts, ne grūti saprotams, ne dārgs. Skaidrības labad jāpiebilst, ka tas nav arī vienkāršs, lēts un motivējošs. Tu jau saprati, lasītāj, nekāda īpaša regulējuma NAV VISPĀR! Visa pētīšana un vētīšana beigusies ar neko. Ekonomikas ministrija skaidro – emmm... jauns regulējums faktiski nozīmētu tikai nosaukuma maiņu, jo sasniegt mērķus, izpildīt visus kritērijus, novērst nepilnības, kā arī risināt dažādu uzņēmēju vajadzības visefektīvāk ir, pilnveidojot līdzšinējo regulējumu. "Pilnveidot" šeit nozīmē maksāt lielisko 15% nodokli no apgrozījuma vai to pašu veco patentmaksu (tiesa, mazliet vienkāršotu). Budžetā taču tas došot papildu 4,2 miljonus. Un n-tajiem konsultantiem vairākus mēnešus bija ko noņemties. Turklāt – nekādu izredzēto. Vienā ierindā gan lauku toršu cepēja, gan galvaspilsētas šeftmaņu mikro-makro kantoris.

Jautājumi ir? Konstatējot šādu «dzīvesstila uzņēmumu» risinājumu, autors nepavisam nejutās morāli deformēts, nopērkot dažus suvenīrus piemiņai no laipnās Sēlijas. Bez papīriem un par skaidru naudu.