Pie kam Sīrijas armija, sākoties uzbrukumam, banāli metās bēgt, neraugoties uz skaitlisko pārsvaru un nocietinām pozīcijām. Kas gan nepārsteidz, jo lielākā daļa režīma bruņoto spēku ir armija tikai nosaukuma pēc. Kaujasspējīgu, no šiītiem alavītiem sastāvošu armijas daļu skaits ir ierobežots, un tās bāzējas galvaspilsētā Damaskā vai arī alavītu citadelē Latākijas provincē. Gandrīz viss cits tikmēr atbilst priekšstatiem par klasiskajām XIX gadsimta arābu armijām (tikai mūsdienu noformējumā), kur valda vienalga kas, tikai ne disciplīna un vēlme karot.
Arī pilsoņu karu (vai, kā kļuvis redzams, tā pirmo posmu) uzvarēja ne jau Sīrijas armija, bet gan Krievijas aviācija debesīs, kā arī proirāniskie šiītu grupējumi (Libānas un Irākas Hizbullāh) un daļēji vēl Vagner algotņi un vietējās zemessardzes uz zemes. Ar alavītu vienību līdzdalību, taču to skaits bija un ir pārāk mazs, lai tās izšķirtu visu kara iznākumu.
Beidzās iepriekšējā karadarbība, jāatgādina, ar to, ka pēdējā režīma pretinieku kontrolē esošā teritorija palika lielākā daļa Idlibas provinces (neskaitot kurdu kontrolētās teritorijas), un arī tās krišana militārajā ziņā bija tikai laika jautājums. Tomēr, pateicoties Turcijas aktivitātēm, 2022. gada martā tika noslēgts "mūžīgais miers", kas ļāva režīma pretiniekiem saglabāt kontroli pār Idlibu. Pēc miera noslēgšanas el Asada sabiedrotie atstāja atkarotās teritorijas, nododot kontroli pār tām Sīrijas armijai. Konkrēti Alepo tika atstātas tikai mazskaitlīgas Krievijas un Irānas militārās pārstāvniecības.
Tagad situācija ir mainījusies. Krievijai un Irānai prioritāri ir citi jautājumi, un nemiernieku alianse, kuras kodolu diemžēl veido ne jau demokrātiskie spēki, bet gan radikālo islāmistu internacionāle, atklāti cer, ka tām nepietiks iespēju vēlreiz nosūtīt uz Sīriju pietiekamus spēkus. Un ka viņiem izdosies kā minimums saglabāt kontroli pār jaunieņemtajām teritorijām un pirmkārt jau pār Alepo.
Cik šīs cerības ir pamatotas, gan nav skaidrs, jo it īpaši Irāna (kuras atbildības zona bija Alepo) neslēpj, ka negrasās samierināties ar notikušo. Attiecīgi arī pilsoņu karš Sīrijā ar visām tā negācijām – masu slaktiņiem, bēgļu straumēm u. c. – acīmredzami ir iegājis savā otrajā fāzē.