Šādas ziņas tika pamatīgi analizētas gan politiskajās, gan citās aprindās, tika izvirzītas hipotēzes un pieņēmumi, vai un kādas sekas šādi notikumi radīs gan politiķiem, gan valstij kopumā. Nereti pat viena ministra atlaišana uz ilgāku laiku sašūpoja politiskās koalīcijas laivu.
Tagad tas viss notiek ar tādu nenopietnu attieksmi un vieglumu, it kā skartu nevis augstāko valsts vadību un valsts stabilitāti kopumā, bet gan domino spēles (nekādā mērā nenoniecinot šo cilvēku hobiju) cienītāju klubu.
Protams, jāpiekrīt, ka valdības Latvijā ir kritušas pietiekami bieži un arī atsevišķi ministri dažkārt ir mainījušies vienas valdības laikā. Arī iemesli valdības krišanai vai atsevišķu ministru atlaišanai no amata ir bijuši visdažādākie un ne vienmēr loģiski pamatoti.
Taču situācija, sevišķi pēdējos gados, manuprāt, ir strauji mainījusies uz slikto pusi, jo valdību un ministru maiņa kļuvusi ne tikai par ierastu notikumu, bet vēl vairāk – neviens tā īsti necenšas atrast loģisku izskaidrojumu tam. Nemaz nerunājot par to, ka arī politisko izmaiņu īstenotāji pat nepacenšas sagatavot kvalitatīvu un kaut cik saprotamu skaidrojumu savai rīcībai. Tā vietā sabiedrībai ar "stratēģiskās komunikācijas metodēm" mēģina iebarot tādas bezgaumīgi tukšas frāzes kā "valdības restarts", "uzrāviens" un tamlīdzīgi.
Pat īpaši pacenšoties, tomēr ir grūti atrast loģiskus argumentus premjera lēmumam vienlaikus ar viena ministra atlaišanu viņam līdzi nosūtīt vēl vienu tikai tādēļ, lai tādējādi "mazinātu politisko rūgtumu" pirmā atlaistā ministra partijai – šādu situāciju piedzīvojām pirms dažiem gadiem. Taču tikpat neiespējami ir atrast loģiku valdības restartā, kura rezultātā atlaiž trīs ministrus – pa vienam no katras valdību veidojošās partijas, tā teikt, lai neviens nejustos "apbižots".
Neiedziļināšos nupat svaigi atlaisto ministru darbības analīzē, lai mēģinātu saprast, kāpēc no visiem tika izvēlēti tieši šie trīs cilvēki, tomēr nojaušams, ka ne jau tikai ministru darbības novērtējums ir galvenais faktors, kas ietekmēja viņu likteni. Zemtekstu un minējumu ir gana. Taču būtiskākais aspekts, kas raisa pārdomas šo politisko notikumu kontekstā, ir tas, ar kādu vieglumu, precīzāk, vieglprātību, politiķi grauj Ministru kabineta un politisko procesu kopumā reputāciju Latvijas sabiedrības, savu vēlētāju acīs.