Ir milzīgs studētgribētāju pieplūdums pirmsskolas izglītības iestāžu speciālistu programmās. Kāds tam iemesls?
Dace Kazāka.: Latvijā un īpaši Rīgā visu laiku trūkst pirmsskolas pedagogu. Paradoksāla situācija – piesauc pārprodukciju, bet vienlaikus jūtam nepārtrauktus vakanču pieprasījumus pirmsskolās. Piemēram, portālā E-skola redzam, ka Rīgā tiek meklēti 129 pirmsskolas skolotāji. Tas ir viens no iemesliem. Kā otru es redzu mūsu darba kvalitāti. Mūsu docētāji ir savas jomas profesionāļi, piemēram, mācību grāmatu autori, valsts pārvaldes amatpersonas, skolu direktori, bērnudārzu vadītāji un metodiķi.
Daina Voita: Pirmsskolas un sākumskolas programma vienmēr bijusi labi pieprasīta. Pirmkārt, tā ir konkurētspējīga, jo studenti iegūst divas kvalifikācijas – gan pirmsskolas, gan sākumskolas skolotājs. Otrais – ja reforma notiks un sešus gadus vecos bērnus "reformēs", tad šie skolotāji bez darba nepaliks. Viņi var strādāt gan pirmsskolā, gan sākumskolā. Arī skolas labprāt ņem, jo jaunie skolotāji ir orientēti uz individuālu pieeju katram bērnam, viņi vairāk māca bērnu būt patstāvīgam un radošam un mazāk – iekalt faktus. Nevis māca, piemēram, latviešu valodu, bet palīdz bērnam mācīties.
Cilvēkus neattur salīdzinoši nelielais atalgojums?
D. K. Pārspīlējat atalgojuma niecību. Daudzas pašvaldības ļoti novērtē skolotājus, jo pirmsskolas un pamatskolas izglītība tomēr ir pamats tālākajiem bērna sasniegumiem. Es to mēdzu salīdzināt ar mājas būvniecību – kādi pamati, tāda māja.
Vai jums ir dati, cik no šiem jaunajiem ļaudīm nostrādā savā profesijā, piemēram, hrestomātiskos trīs gadus?
D. K. Pēc mūsu datiem gandrīz 100% pirmsskolas un sākumskolas skolotāju savā profesijā strādā trīs pirmos gados.
Jūsu diplomi tiek starptautiski atzīti?
D. V. Eiropā, protams!
Varētu strādāt arī Francijā?
D. V. Jā, ja prastu franču valodu.
Ar ko izskaidrojams, ka ļoti liels ir nepilna laika studentu skaits?
D. V. Palielinājies pieprasījums darba tirgū, un studenti, uzsākot darbu, pāriet nepilna laika studijās.
Neklātienes studijas nav mazāk kvalitatīvas?
D. V. Tas ir viens no daudzajiem mītiem. Kvalitāte noteikti nav zemāka. Protams, ir grūti cilvēkam nākt vakaros vai sestdienās mācīties, bet kursu apraksti tie paši, docētāji tie paši, uzdevumi tie paši, eksāmenu un ieskaišu formāti tie paši.
Kā vērtējat pieminēto pēdējā laika aktualitāti par sešus gadus veco bērnu skolā iešanu?
D. V. Man kā psihofiziologam grūti saprast, kas notiks ar bērna nervu sistēmu, vai viņš šīm izmaiņām nobriedis...
Jūtu viedokli, ka ne visai nobriedis.
D. V. Īpaši zēni. Ir precīzi pētījumi – ja zēns sāk iet skolā sešu gadu vecumā, viņš sociālo spriedzi ap piekto sesto klasi vairs nevar izturēt. Visas problēmas akumulējas un iziet... Pirms pieņemam kādu likumu, vajag precīzu analīzi un pētījumu – būs vai nebūs pozitīvas izmaiņas un ieguvumi.
Tādu pētījumu jūs nezināt?
D. V. Vienīgais reprezentatīvais pētījums ir parādījis, ka ietekme būs negatīva. Ja nemaldos, vēl 80. gados.
Nu, labrīt! Astoņdesmitajos gados...
D. V. Pagaidiet! Ne jau tik ātri mēs attīstāmies. Un ja tas būtu apšaubāms, tad vajadzētu kādu citu pētījumu, kurš apgāztu iepriekšējos secinājumus.
Bet uz kaut ko taču Šadurskis&Co ir balstījis savus lēmumus?
D. V. Labprāt gribētu uzzināt, uz ko tie balstīti.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas, 28.oktobra, numurā!