Juceklīgajā, nejēdzīgi garajā un ierēdnieciskā žargona piesātinātajā ANM plānā pietrūkst fokusa, noteiktas vadlīnijas. Tas šķiet salipināts no ES dokumentu fragmentiem un ministriju attīstības plāniem, jaunajā fondā atrodot naudas avotu, no kā īstenot šauri resoriskus projektus vai pat ikdienas iepirkumus. Piemēram, kādā sakarā caur ANM, kas paredzēts ES valstu ekonomikas glābšanai no Covid-19 radītajiem zaudējumiem un nostādīšanai uz ilgtspējīgākiem un "zaļākiem" pamatiem, būtu jārisina, piemēram, tādi jautājumi kā augstskolu pārvaldības reforma (82 miljoni eiro) vai valsts pārvaldes digitālā transformācija (158 miljoni eiro!)?
Lauvas tiesu no ANM finansējuma – 37% jeb 610 miljonu eiro – plānots novirzīt klimata pārmaiņu prioritātei. Tā ir ES prasība, ko varētu attiecināt arī uz investīcijām jaunu, "zaļāku" nozaru un darbvietu radīšanā, ieguldījumiem zinātnē, tehnoloģiju izstrādē u. tml. Ko mēs tā vietā ieraugām? Pusi no šīs naudas plānots ieguldīt "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai", proti, jaunā Rīgas satiksmes autoparkā un dīzeļvilcienu nomaiņā ar elektrovilcieniem. Vēl 183 miljonus – valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanā. Savukārt uzņēmējiem tik svarīgajai ekonomikas pārveides un produktivitātes reformai plānā atvēlēti tikai 165 miljoni eiro.
Dīvaini arī, ka plāns pretēji EK vadlīnijām un citu ES dalībvalstu praksei ir iesniegts nevis par visu Latvijai pieejamo ANM grantu daļas summu – aptuveni diviem miljardiem eiro –, bet tikai par 1,65 miljardiem. Uz jautājumu, kāpēc, Finanšu ministrija īsti saprotamu atbildi nav sniegusi. Vai tiešām, lai nākamgad pirms Saeimas vēlēšanām valdošajām partijām vēl būtu atlicis, ko pārdalīt?
Premjers ANM plānu sauc par "mērķētu kompromisu". Valdības partneri – uzņēmēji, pašvaldības, arodbiedrības – par izgāzušos mēģinājumu! Par laimi, šis ANM plāns nav gala variants. Pēc EK viedokļa saņemšanas to varēs pārskatīt, līdz tam uzklausot arī sociālo partneru un plašākas sabiedrības viedokli. Lai neiznāk tā, ka pēc Atveseļošanas plāna īstenošanas Latvijā vairs nebūs ko atveseļot!
Vairs būs ko atveseļot?
Saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) nupat iesniegtais Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas plāns ir izsaucis skarbus komentārus. Šķiet, valdība pagaidām nav spējusi izstrādāt pilnvērtīgu, stratēģiski orientētu un nacionālajām interesēm atbilstošu plānu ANM tā sauktās grantu daļas neizšķērdēšanai pa labi un kreisi. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācija, nav tapis pats fundaments – proti, "plānoto publisko investīciju atdeves izvērtējums". Kādu pienesumu ANM investīcijas dos Latvijas ekonomikai, kādā veidā uzlabos tās konkurētspēju?
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.