To, ka Nīnisto uzvara tika gaidīta, Dienai iepriekš apstiprināja dažādu šīs ziemeļvalsts tautsaimniecības nozaru pārstāvji. Somijā arī vērojams, ka no juristu vides nākušais Nīnisto, kurš pārstāv XX gadsimta 40. gados dzimušo politiķu paaudzi un kuram nozīmīga karjera valsts varas amatos ir kopš XX gadsimta 90. gadiem, savā zemē ir labi pazīstams un – kā pierāda vēlēšanu rezultāti – arī populārs.
Savukārt temats par NATO rosinājis diskusiju par drošības tēmu. Somija nav NATO sastāvā, taču pērn LETA ziņoja, ka šajā valstī izveidots Eiropas Savienības un NATO kopīgais centrs "cīņai ar hibrīddraudiem". Nesen uz jautājumu par "iespējamo Somijas iestāšanos NATO Nīnisto atbildējis, ka valstij jāturas pie neitralitātes politikas, tomēr dalība NATO "jāsaglabā kā iespēja"", šoziem Somijas prezidenta teikto citē LETA-DPA/AFP.
Respektīvi, Nīnisto nostāja ir ļoti diplomātiska, bez kategoriskiem apgalvojumiem par to, kā turpmāk veidosies viņa vadītās valsts un NATO attiecības.
Vērts atcerēties, ka Latvijā 2014. gadā – pēc tam, kad Krievija Ukrainai atņēma Krimu, – bieži tika pieminēts NATO līguma 5. pants, uzsverot, ka tieši šis 5. pants ir tas simboliskais vairogs, kas mūsu valsti varētu pasargāt iespējama militāra iebrukuma draudu gadījumā.
Pēdējā laikā par NATO līguma 5. pantu Latvijā runā retāk, un tas pierāda, ka mūsu sabiedrība jūtas drošāk nekā 2014. gadā.
Taču saistībā ar šoruden Latvijā gaidāmo Saeimas vēlēšanu noskaņu bieži dzird runājam nevis par militāru, bet par psiholoģisku apdraudējumu – par manipulēšanu ar iedzīvotāju apziņu. Un ne jau par manipulēšanu komerciālu motīvu iespaidā, pēc principa "pērciet mūsu preces vairāk un biežāk", bet par sarežģītu psiholoģisko shēmu, iespējams, politisku mērķu vārdā. Šāda manipulēšana rada riskus, no kuriem nevar pasargāt neviena starpvalstu alianse, bet tikai katra cilvēka paša analītiskais prāts.
Ņemot vērā Latvijas smago vēsturi un diskutablās attiecības ar Krieviju, būtiskākie manipulēšanas riski mūsu valstī tradicionāli tiek saistīti ar ietekmi, kas nāk no austrumiem un izpaužas kā sauklis "Latvijā viss ir slikti". Atšķirt apzinātu manipulēšanu no viedokļa bez zemteksta, protams, nav vienkārši. Piemēram, jaunās paaudzes vidū dzirdētas pārdomas, ka jāvērtē ļoti rūpīgi, lai saprastu, vai tie vecākās paaudzes paziņas un radi, kuri demonstrē nostalģiju pēc padomju laikiem, vienkārši jūsmo par savu jaunību, vai arī nav pārrāvuši ideoloģiskās saites, kas liek slavināt pagātni un kritizēt tagadni. Analītiski izvērtējams ir arī tas, kad mūsu politiķiem veltītā kritika par dažādiem valsts sektora neprasmīgi realizētajiem projektiem ir konstruktīva un kad kritika ir apzināta Latvijas nomelnošana.
Protams, nav jāļaujas bailēm, bet, kā mēdz sacīt uzņēmēju vidē, jādomā reāli, neuzskatot rūdītus manipulatorus par labvēļiem.
Trollis JT
Onslow