Visticamāk, tomēr ne tik daudz situācija lielajā politikā ietekmēs pašvaldību vēlēšanas, cik šīm vietvaru vēlēšanām ir potenciāls ietekmēt situāciju lielajā politikā un nākamajās Saeimas vēlēšanās. Tā būs ietekmes un resursu pārdale starp partijām un partiju iekšienē, gatavojoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām.
Neizbēgami drīzo pašvaldību vēlēšanu rezultātus visi centīsies tulkot pēc sava prāta – valdības partijas kā apliecinājumu savas politikas atbalstam valsts mērogā, savdabīgu uzticības balsojumu uz nemitīgās kritikas fona par Covid politiku, kamēr opozīcija – gluži otrādi, tos, visticamāk, tieksies sasaistīt tieši ar kļūdām krīzes pārvarēšanā. Tiesa, partijas, visticamāk, pieļaus kļūdu, uzskatot, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāts ir spoguļattēls viņu izredzēm Saeimas vēlēšanās. Pirmkārt, jāņem vērā, ka vietējās autoritātes partiju reģionālajos sarakstos, visticamāk, mīkstinās cilvēku vēlmi sodīt varas partijas par Covid krīzes vadību. Cilvēki pašvaldību vēlēšanās balso ne tik daudz "par" vai "pret" partijām, kā tas ir Saeimas vēlēšanās, bet par vietējiem līderiem un autoritātēm.
Tas, ar kādu cinismu dažviet tikusi graizīta Latvijas novadu karte, stiķējot sev no nākamo vēlēšanu perspektīvas izdevīgākos salikumus, kā to intervijā Dienai nesen ļoti labi ilustrēja Inčukalna mērs Aivars Nalivaiko, ļauj minēt, ka daudzviet uzvaru varētu plūkt jau iepriekš izskaitļotas un jauno novadu iedzīvotāju sastāva diktētas vēlēšanu koalīcijas. Lielākā vilšanās varētu būt vietējiem iedzīvotājiem, īpaši no "pievienotajiem" novadiem, kuri šoreiz, pat aktīvi un vienoti balsojot par savām autoritātēm, pēc balsu saskaitīšanas varētu būt nepatīkami pārsteigti, ka liela atsaucība negarantē viņu interešu pārstāvību lielajos novados – gluži vienkārši tajos dominēs lielākās un apdzīvotākās teritorijas. Vai šī vilšanās būs tik liela, lai Saeimas vēlēšanās sodītu administratīvi teritoriālās reformas ieviesējus un balsotu par tiem, kuri, iespējams, noreaģēs, solot kādas novadu korekcijas, rādīs laiks. Bet potenciāli šī varētu būt iespēja pozicionēties reformas kritiķiem, opozīcijā esošajiem zaļajiem zemniekiem.
Jautājums, vai un cik līdz cilvēkiem nonākusi ziņa par premjera Krišjāņa Kariņa pasludināto reindustrializācijas politiku, kas daļēji balstās cerībā daļu Eiropas Savienības (ES) atlabšanas fonda līdzekļu ieguldīt reģionu infrastruktūrā, tos padarot pievilcīgākus ražošanai. Katrā ziņā līdz vietējiem līderiem šis solījums noteikti ir nonācis tāpat kā vēsts par aptuveni 10 miljardiem eiro, kas Latvijai kopumā būs pieejami nākamajos septiņos gados no dažādiem ES fondiem. Nav jābrīnās par vietējo autoritāšu piesliešanos varas partijām, jo to diktē ne tikai Vēlēšanu likums, kas liek stāties partijās, bet arī reālpolitika – ja esi valdībā pārstāvētas partijas biedrs, ir vieglāk un ātrāk uzzināt informāciju par apgūstamajiem fondu līdzekļiem un "izsist" tam atbalstu Rīgā.