Prasība attiecas uz zemēm vairāk nekā divu tūkstošu kvadrātkilometru platībā (pašas Lihtenšteinas platība ir tikai 160 km2), kur atrodas arī Valtices rezidence un Lednices pils, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šos īpašumus pēc Otrā pasaules kara beigām toreizējās Čehoslovākijas sastāvā iekļāva tā laika prezidents Edvards Benešs, kā pamatojumu norādot Lihtenšteinu dinastijas sadarbību ar nacistisko Vāciju.
Pamatojums nebija radies no nekurienes, jo Lihtenšteinas firsti ar nacistiem sapratās gluži labi. Tiesa, paralēli spējot ne sliktāk saprasties arī ar rietumvalstīm, tostarp neaizmirstot finansiāli pabalstīt emigrācijā Londonā patvērumu atradušo Benešu. Tomēr, tā kā Čehoslovākija pēc Otrā pasaules kara nonāca PSRS ietekmes zonā, Benešam diezin vai bija iespēja palīdzēt Lihtenšteiniem un acīm redzami nebija arī vēlēšanās to darīt.
Lai vai kā, Lihtenšteina valdošās dinastijas īpašumu konfiscēšanu un iekļaušanu vispirms Čehoslovākijas, bet vēlāk Čehijas sastāvā nekad nav atzinusi, un šo nostāju nav mainījusi arī diplomātisko attiecību ar Čehiju atjaunošana 2009. gadā. Var pat gadīties, ka šis solis ir bijis sava veida iemidzinošs manevrs, jo Vaducas prasība Prāgai ir izrādījusies pilnīgs pārsteigums.
Protams, pagaidām tā ir tikai prasība, par kuru nav pat skaidrs, vai tā vispār tiks pieņemta izskatīšanai, tomēr tajā pašā laikā Lihtenšteinas izredzes panākt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā tiek vērtētas gana augstu, un ne tikai tāpēc, ka Lihtenšteini tiek uzskatīti par ietekmīgiem ļaudīm Eiropas aizkulisēs. Situācijas priekšvēsture ir strīdīga, un Vaducai netrūkst savu argumentu.
Vienlaikus, ja tiesas lēmums izrādīsies par labu Lihtenšteinai, tas kļūs par pirmo gadījumu, kad valstu līmenī tiek pārskatīti (turklāt tiesas ceļā) Otrā pasaules kara teritoriālie rezultāti. Lai arī ar atrunām, taču tas būs precedents un Pandoras lādes atvēršana, jo Eiropas robežas pēc kara tika pārzīmētas visai pamatīgi, tāpēc pastāv iespaidīgs apjoms gruzdošu pretrunu un pretenziju.
Var arī nešaubīties, ka Lihtenšteinai pozitīva iznākuma gadījumā, pat ja runa būs par kompensācijām, parādīsies vēlme atjaunot vēsturisko taisnīgumu vismaz aptuveni desmit Eiropas valstīs, kas sola konfliktus līdz pat militāru sadursmju iespējamībai. Turklāt, ja lieta nonāks tiesā, tiesnešiem būs, par ko padomāt.