Fragments no intervijas:
Nesen plašas diskusijas izraisīja Saeimas pieņemtie grozījumi Civillikumā, kas paredz noteikt līgumsoda griestus. Kā šie grozījumi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi?
Grozījumi Civillikumā tapa vienīgi - vismaz tā izriet no likumprojekta izstrādes dokumentiem - saistībā ar ātro kredītu nozares sakārtošanas nepieciešamību, lai pasargātu ātro kredītu ņēmējus no milzīgiem līgumsodiem. Skatoties no šāda skatpunkta, viss ir kārtībā. Tomēr, grozot Civillikumu, jāņem vērā, ka tas regulē ne jau tikai kredītu nozari. Civillikuma normas attiecas faktiski uz jebkuru tiesisku darījumu, kas tiek slēgts Latvijā. Bet ne jau visām saistībām var piemērot nokavējuma procentus. Tos var piemērot aizdevuma līgumiem un citām maksājumu saistībām. Savukārt būvniecības jomā, kur apakšuzņēmējiem noteiktā termiņā jāpaveic konkrēti darbi, nokavējuma procentus nevar piemērot. Būvniecības jomā, piemēram, ir līgums pasūtītājam ar ģenerāluzņēmēju, kur summa ir miljons, un tiek pielīgts līgumsods - 10% no miljona. Tālāk ģenerāluzņēmējs darbus par 100 tūkstošiem nodod apakšuzņēmējiem, kuram var paredzēt līgumsodu tikai 10% apmērā. Ja kavējums tiešām radies apakšuzņēmēja vainas dēļ, pēc pašreizējā regulējuma kā līgumsodu varēs piedzīt 10 tūkstošus, atlikušo summu būs iespējams piedzīt kā zaudējumus tiesas ceļā. Taču zaudējumu piedziņa ir juridiski sarežģīts process, un tiesāšanās Latvijā ilgst pat daudzus gadus, kuru laikā apakšuzņēmēja maksātspēja var būtiski pasliktināties. Tātad ģenerāluzņēmējam rodas risks 90 tūkstošu latu apmērā. Pieņemot grozījumus Civillikumā, šādas situācijas, mūsuprāt, vispār nav izvērtētas. Turklāt būvniecības joma ir tikai viens piemērs no daudzajiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji uzsver, ka līdzīga situācija ir tirdzniecības līgumos un arī transporta jomā. Līgumsoda ierobežojums skar arī pakalpojuma līgumus, kur pakalpojuma saņēmējs var palikt bez gaidāmā rezultāta, jo kāds varbūt izlems, ka labāk samaksāt 10% līgumsodu nekā izpildīt līgumā paredzētās saistības.
Kāpēc, jūsuprāt, likumdevējs pieņēma nevis atsevišķu likumu, kas attiektos uz ātrajiem kredītiem, bet iestrādāja grozījumus Civillikumā?
Detalizēts skaidrojums nav sniegts. Grozījumi varētu būt tapuši pašvaldību vēlēšanu gaisotnē un, iespējams, arī tāpēc tika virzīti tik ātri cauri Saeimai, bet tas ir tikai mans pieļāvums.
Ātro kredītu jomā līgumsoda apmēra noteikšana bija vajadzīga?
Līgumsodu ierobežošana ātro kredītu jomā ir pamatota. Tas ir aizdevuma līgums, kur aizdevuma neatdošanas gadījumā jāmaksā nokavējuma procenti, maksimāli 100% apmērā, un plus kavējuma līgumsods 10%, un tas ir samērīgi. Arī tiesu praksē ir nostiprinājies princips, ka šajos gadījumos samērīgs līgumsods ir 10%.
Nesen uzsvērāt, ka jāsāk cīņa ar reiderismu. Kāds reiderisma veids Latvijā patlaban ir izplatītākais?
Ļoti bieži reiderisms nenotiek Latvijā, bet ārvalstīs - situācijā, kad mūsu valstī pastāvoša uzņēmuma īpašnieki ir, piemēram, Lielbritānijā dibināti uzņēmumi, un uzņēmuma nozagšana notiek šajās valstīs. Rezultātā Latvijas uzņēmuma valde, kas paļaujas uz savu īpašnieku un viņa instrukcijām, negaidīti uzzina, ka uzņēmums pieder kādam citam. Daudz kas atkarīgs no jurisdikcijas, kurā uzņēmuma dalībnieks vai mātesuzņēmums reģistrēts. Ir jurisdikcijas, kurās reģistri tikai formāli pārbauda dokumentus, bet nepārliecinās, vai dokumentus izdevusi rīcībspējīga persona. Latvijā daudzi uzņēmumu pārstāvji, kuru uzņēmumu īpašnieki atrodas ārzemēs, pat nav aizdomājušies par reiderisma riskiem, kas saistīti ar šo faktu, it īpaši jau tas attiecas uz t. s. ofšoriem jeb ārzonu sabiedrībām. Patlaban ir gadījumi, kuros mēs sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem palīdzam klientiem atgūt īpašumtiesības uz sabiedrības kapitāla daļām, un tiesvedība notiek aiz Latvijas robežām, jo mūsu valstī sanācis sastapties tikai ar reiderisma sekām.
Reiderisms biežāk iespējams nepamatotas uzticēšanās dēļ, vai arī notiek kriminālnoziegums, piemēram, dokumentu viltošana?
Atbilstoši praksē sastaptajiem gadījumiem es teiktu, ka visbiežāk reiderisms ir uz robežas ar kriminālnoziegumu. Pēdējās lietas, ar ko nācies strādāt, saistītas ar uzņēmumu pārņemšanu uz ļoti savdabīgu dokumentu pamata. Protams, jāuzsver arī, ka jēdziens «dokumentu viltošana» dažādās valstīs tiek izprasts atšķirīgi. Ja persona X apgalvo, ka ir tiesīga parakstīties akciju sabiedrības Y vārdā, lai arī patiesībā personai X šādu tiesību nav, tā nav godprātīga rīcība, bet ne vienmēr to traktēs kā dokumentu viltošanu. Tas pats ir ar nepilnīgiem dalībnieku sapulces protokoliem.
Kā no reiderisma riska izvairīties?
Pirmkārt, rūpīgi jāsakārto un jāglabā dokumenti. Var likties pārsteidzoši, bet nereti gadās tā, ka personai - uzņēmuma līdzīpašniekam - pat nav dokumentu, kas apliecinātu īpašuma tiesības, cilvēks tikai zina, kaut kāda sabiedrība ir viņa īpašumā. Īpaši tas attiecas uz ārzonas sabiedrībām, kur sabiedrības īpašnieki netiek reģistrēti publiskā reģistrā. Tāpēc ikvienam vajadzētu pārlūkot dokumentus un pārliecināties, vai patiešām paša rīcībā ir dokumenti, kas apliecina īpašuma tiesības. Otrkārt, izraudzīties tādus sadarbības partnerus un ārvalstu sabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzējus, kuri ir uzticami.
Bet, protams, pilnībā no reiderisma izvairīties nav iespējams - neviens nevar pilnībā nodrošināties pret to, ka vienā rītā kāds neviltos dokumentus un uz sava vārda nepārreģistrēs uzņēmumu vai nekustamo īpašumu, tāpat kā neviens nevar simtprocentīgi izvairīties no zādzības vai laupīšanas riska.
Visu interviju lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!