"Energoresursu cenas kāpušas visā Eiropā jau no šī gada maija, un tas turpinās arī decembrī. Ražošanas un piegādes traucējumi līdz ar augsto elektroenerģijas pieprasījumu un strauja ziemas iestāšanās tikpat strauji kāpina cenu, un 2021.gads iekļūs elektroenerģijas tirgus vēsturē ar lielākajiem cenu rekordiem pēdējo 10 gadu laikā," pauž Prohorova, norādot, ka Baltijas valstīs elektroenerģijas cena šī gada novembrī bija trīs reizes augstāka par vidējo cenu visā tirgus pastāvēšanas laikā.
Viņa skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpums 2021.gadā ir novērojams ne tikai Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, bet arī citās Eiropas valstīs. Kopš 2010.gada augstākā "Nord Pool" "spot" mēneša vidējā elektroenerģijas cena tika novērota šī gada septembrī 86,01 eiro par megavatstundu (MWh), turklāt novembrī vidējā mēneša elektroenerģijas cena atkāroti pieauga līdz 84,05 eiro par MWh. Prohorova norāda, ka cenu kāpumu var redzēt arī decembrī, sasniedzot arvien jaunus cenu "griestus", tām pieaugot līdz pat divām reizēm.
Novembrī arī Eiropas valstu elektroenerģijas krīzes sekas var redzēt cenu rekordlīmeņos, kādi iepriekš nebija pieredzēti. Piemēram, Polijā novembra vidējā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržā bija 109,82 eiro par MWh, kas ir visaugstākā cena, kopš Polija pievienojusies "Nord Pool" biržai šī gada februārī. Novembrī vēsturiski augstākās elektroenerģijas cenas bija Vācijā - 176,15 eiro par MWh, Nīderlandē - 186,25 eiro par MWh, un Francijā - 217,06 eiro par MWh. Lielbritānijā augstākā mēneša cena bija septembrī - 220,94 eiro par MWh, tomēr jau novembrī tā bija 218,29 eiro par MWh, atkal pietuvojoties rekordaugstai atzīmei. Decembrī šīs cenas turpina kāpt tādā pašā tempā.
Savukārt Baltijā kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas augstākā vidējā elektroenerģijas cena novērota šī gada novembrī, kur Latvijā tā sasniedza 125,39 eiro par MWh, Lietuvā - 127,82 eiro par MWh, savukārt Igaunijā 116,78 eiro par MWh.
Prohorova norāda, ka novembra beigās, iestājoties vēsākiem laikapstākļiem, pieaugot pieprasījumam, elektroenerģijas cenas, kas jau bija augstā līmenī, joprojām turpināja kāpt.
"Ja vērtē šī gada vidējās nedēļas cenas, tad jāsaka, kopš gada sākuma Baltijas valstīs tās pieauga četras reizes, kur vienoti elektroenerģijas cenas bija 39,54 eiro par MWh, un novembra pēdējā nedēļā vidēji 157,06 eiro par MWh," pauž Prohorova, norādot, ka tajā pašā laikā "Nord Pool" sistēmas cena kāpa, kāpums pat piecas reizes no 24,50 eiro par MWh līdz 122,93 eiro par MWh novembra beigās, turklāt decembrī elektroenerģijas cenas vēl turpināja savu kāpumu.
Prohorova skaidro, ka ziemas sākums elektroenerģijas cenām ir bijis pilns ar izaicinājumiem. Gaisa temperatūra reģionā bija zem normas, tādēļ reģionā strauji kāpa elektroenerģijas pieprasījums, vienlaikus novērota vēja izstrādes nepietiekamība, kā arī rekordaugstas dabasgāzes, ogļu un emisiju kvotu cenas. Visi minētie procesi izraisa elektroenerģijas ražošanas izmaksu sadārdzinājumu. Šobrīd laikapstākļi spēlēs būtisku lomu elektroenerģijas patēriņā, un tas ietekmēs pieprasījumu.
"Šajos apstākļos arī energoresursu cenu tālāka attīstība būs atkarīga no tā, cik liels būs sagaidāmais energoresursu pieprasījuma pieaugums un cik stabilas būs tās piegādes, kā arī elektroenerģijas ražošanas pieejamās jaudas ne tikai Baltijā un Ziemeļvalstīs, bet arī visā Eiropā," pauž "Latvenergo" pārstāve.
Viņa uzsver, ka jau šobrīd var redzēt, ka Eiropas elektroenerģijas cenas decembrī turpina kāpt. Tuvāko nedēļu laikapstākļi, Francijas atomelektrostaciju darbība, Krievijas ikdienas gāzes piegādes un Ķīnas ogļu politika noteiks, vai cenas nākotnē turpinās kāpt vēl augstāk.