Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Tele2: Ministriju un iestāžu iepirkumos par mobilo sakaru pakalpojumiem ir izteikts konkurences trūkums

Vairāku gadu laikā apkopotā informācija liecina, ka ministriju un to padotībā esošās iestādes iepirkumos par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ir izteikts konkurences trūkums, aģentūrai LETA pauda mobilo sakaru operatora Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Viņš uzsvēra, ka, pēc Tele2 aprēķiniem, ministrijas un to padotībā esošās iestādes par sakariem pārmaksā apmēram miljonu eiro līguma termiņa laikā. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka, ja pētītu visas valsts sektora iestādes, pārmaksas summa būtu krietni lielāka.

Pēc Finanšu ministrijas datiem, 70% no visām ministrijām un to padotības iestādēm apkalpo mobilo skaru operators Latvijas mobilais telefons (LMT). Tostarp, pēc Tele2 datiem, 12 no 13 ministrijām mobilo sakaru pakalpojumus nodrošina LMT.

Rosts skaidro, ka šāda situācija nebūtu, ja ministriju un to padotībā esošo iestāžu iepirkumos par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu uzvarētu izdevīgākais un kvalitatīvākais pakalpojums, nevis bāzu staciju skaits.

"Ja mēs skatāmies uz būtiskākajiem parametriem, [kuru mērījumus] veica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vairāk nekā 1200 vietās, lejupielādes ātrumā Tele2 trešo gadu ir līderis. Nākamā lieta - šajos punktos 4G pieejamība Tele2 ir ar visaugstāko procentu. Šie abi būtiskākie parametri parāda to, ka Tele2 kvalitāte, pēc SPRK mērījumiem, ir augstākajā līmenī," viņš norādīja.

Tajā pašā laikā Tele2 nevarot uzvarēt iepirkumos, jo ministriju un to padotībā esošo iestāžu konkursos izšķirošā loma ir bāzu staciju skaitam, bet tam tā nevajadzētu būt, jo šis parametrs, pēc Tele2 pārstāvja paustā, nenosaka mobilo sakaru pakalpojuma kvalitāti.

"Pēdējā gada laikā visos iepirkumos, kuros viens no parametriem bija bāzes staciju skaits, uzvarēja LMT. Kopā tādi ir bijuši 19 iepirkumi. Savukārt iepirkumos, kur bāzu staciju skaits nebija iekļauts, par uzvarētāju divas reizes kļuva LMT, piecas reizes - Tele2, trīs reizes - Bite Latvija," atklāja Rosts.

Viņš uzsver, ka torņu skaitam ir nozīme gadījumā, ja ir runa par 10 vai 1000 torņiem, taču, lai noteiktu kvalitatīvāko pakalpojumu, iepirkuma tehniskajā daļā būtu jāvērtē arī tādi kritēriji kā, piemēram, jauda.

Jautāts, vai tā ir antikampaņa pret LMT, Rosts atbildēja, ka runa ir par konkrētām lietām, nevis "emocionālām vēsmām". 

"Mēs gribam godīgas konkurences apstākļus. Lai LMT saglabā 70% tirgus daļu, bet uz vienādiem noteikumiem," viņš teica.

Tāpat Rosts piebilda, ka patlaban situācija ir kā "apburtais aplis", tāpēc Tele2 vērsīsies Konkurences padomē. 

"Mēs esam gājuši formālus ceļus un esam saņēmuši formālas atbildes. Mēs esam vērsušies arī Saeimas frakcijās un Saeimas komisijās, lai vērš šai problēmai uzmanību," sacīja Rosts.

Savukārt LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas publisko iepirkumu sistēma ir izveidota atbilstoši Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma direktīvas prasībām. 

"Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, katra publiskā iestāde atklāti un caurspīdīgi organizē iepirkuma procesu. Tāpat kā ikvienā nozarē, arī elektroniskajos sakaros iestādei ir pienākums identificēt savas vajadzības un noteikt tām svaru attiecīgās iepirkuma procedūras nolikumā. Katra iestāde savas vajadzības definē individuāli, ņemot vērā attiecīgai iestādei uzticētās funkcijas, darbības apjomu, plašumu, teritoriālo iestāžu īpatsvaru u.tml.," skaidroja Jalinskis.

Viņš atzīmēja, ka prakse, kad iestādes kā piedāvājuma izvēles metodi paredz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, ir ierasta ne vien Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs. Arī citu ES dalībvalstu publiskās iestādes, kā arī Eiropas Komisijas aģentūras kā piedāvājumu vērtēšanas kritērijus izmanto tehniskos kritērijus - pārklājums vai pieejamība, piešķirot 40-60% īpatsvara šiem kritērijiem.

Pēc Jalinska skaidrotā, Latvijā kontrolējošās iestādes neveic operatoru mobilo sakaru tīkla pārklājuma monitoringu, tādēļ sakaru pieejamības novērtēšanai tiek izmantots cits kritērijs - aktīvo bāzes staciju skaits, kas sadalīts pēc vienotiem kritērijiem VAS Elektroniskie sakari mājaslapā.

"Ir tikai saprotami, ka pretendents, kuram ir vājāks sniegums noteiktā kritērijā, mēģinās pierādīt, ka šim kritērijam nav nekāda nozīme piedāvājuma izvēlē. Ir virkne valsts iestāžu, kuras, izvērtējot savas funkcijas un atrašanās vietu, konkursa nolikumos neiekļauj tehniskos kritērijus, bet izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu. Taču citi pasūtītāji, kuru funkciju nodrošināšanai objektīvi ir nepieciešami tehniskie rādītāji, savos konkursa nolikumos iekļauj attiecīgas prasības. LMT to nevar ietekmēt," atzīmēja Jalinskis.

LETA jau ziņoja, ka Tele2 vērsās Administratīvajā rajona tiesā par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisijas lēmumu, kas noraidīja mobilo sakaru operatora iesniegto sūdzību par Iekšlietu ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma nolikuma kritērijiem.

Tele2 iebilda, ka konkursā tiek vērtēts bāzes staciju veids un skaits, jo mobilo sakaru operatora nodrošinātā mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāte, tīkla kapacitātes resursi un teritoriālais pārklājums ir atkarīgs no attiecīgā operatora izmantotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, iekārtām un tīkla plānojuma, kas katram operatoram ir atšķirīgs un arī ietekmē izmantoto bāzes staciju skaitu. 

Kā liecina IUB publiskotā informācija, šī gada 1.aprīlī Tele2 sūdzība tika noraidīta un IUB komisija atļāva Nodrošinājuma valsts aģentūrai turpināt iepirkuma procedūru, atstājot spēkā konkursa nolikuma prasības. 

Tāpat LETA ziņoja, ka arī par Zemkopības ministrijas iepirkumu Tele2 vairākkārt IUB iesniedza sūdzības, norādot, ka konkursa nolikuma vērtēšanas kritēriji par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu nenosaka mobilo sakaru operatora pakalpojumu kvalitāti. IUB septembra sākumā Tele2 sūdzības atzina par nepamatotām, noraidot tās. 

Rosts tolaik norādīja, ka Tele2 vēlas "pielikt punktu" situācijai, kas ierobežo brīvu konkurenci valsts un pašvaldību institūciju iepirkumos. 

"Laika gaitā, mūsuprāt, ir atklājušies pietiekami daudz iespējamie pārkāpumi, kas rada pamatotas šaubas par iepirkumu objektivitāti," viņš teica.

Jau vēstīts, ka Tele2 pagājušajā gadā strādāja ar 131,432 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 6,6% un bija 30,904 miljoni eiro. 

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. Tele2 vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas Tele2 Sverige Aktiebolag.

LMT koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 216,228 miljoni eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās par 14,7% un bija 28,587 miljoni eiro.

LMT reģistrēts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. Lielākais LMT īpašnieks ir Zviedrijas telekomunikāciju kompānija Telia Company, kam tieši un netieši pieder ap 60% daļu. Pārējās LMT daļas kontrolē Latvijas valsts.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē