"Ekonomikā ir izaugsme, kopprodukts aug, eksports palielinās, un arī globālā ekonomika pašlaik ir virzīta uz attīstību. Neskatoties uz šo labvēlīgo situāciju, virkne ar lieliem mājasdarbiem Latvijā nav izpildīti. Pat ja tie ir uzsākti, process ir ļoti lēns. Par to ir vislielākā kritika," uzsvēra Elksniņa-Zaščirinska.
Tiekoties ar valdību, investori lielāko uzmanību vēlas pievērst digitālās ekonomikas jautājumiem, ekonomisko noziegumu apkarošanai, augstākās izglītības sistēmas reformēšanai un uzticības neesamībai starp sabiedrību un valdību. Turklāt nodokļu reformas īstenošana pēc padomes domām lieliski parādot, ka valdība var lieliski īstenot reformas, ja ir pietiekami liela vēlēšanās.
"Es gribētu teikt, ka nodokļu reforma ir brīnišķīgs piemērs - ja valdība grib īstenot reformu, tad to arī var izdarīt. Tad kādēļ mēs tieši tādā pat veidā nevaram īstenot reformu augstākajā izglītībā? Kāpēc mēs nevaram atrisināt problēmas ar ekonomisko noziegumu apkarošanu? Kādēļ mēs ar tādu pašu spēku un uzņēmību nevaram pievērsties digitālās ekonomikas jautājumiem? Kādēļ mēs nevaram izveidot ilgtermiņa vīziju par to, kādi mēs gribam būt nākotnē, un iet uz to?" jautāja Elksniņa-Zaščirinska.
Īpašs uzsvars šīs nedēļas sarunās tiks likts uz digitālās ekonomikas jautājumiem.
"Mēs Latvijā ļoti lepojamies ar ātru internetu, un tas ir fakts. Tajā pašā laikā nesen publiskotajā Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvija šogad ir 19.vietā no visām 28 dalībvalstīm un tikai 27.vietā digitālo tehnoloģiju integrēšanā biznesā. Diemžēl privātais sektors bez valsts iesaistīšanās nekur nevar doties," sacīja ĀIPL vadītāja, norādot, ka uzņēmēji var izdomāt daudz un dažādus digitālus risinājumus tirdzniecībai, dokumentu apmaiņai, norēķiniem utt., bet šiem risinājumiem ir jābūt pieņemamiem valstij un tie ir jāparedz likumdošanā.
Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka Igaunija, Lielbritānija un vēl vairākas valstis digitālo ekonomiku ir nosaukušas par vienu no stratēģiskajiem attīstības mērķiem un, ja Latvija nerīkosies, mēs riskējam atpalikt.
"Ja mēs uz šo jautājumu lūkojamies no ārvalstu investoru perspektīvas, tad ir skaidrs, ka investorus interesē flagmaņi, jo tur ir jaunas biznesa iespējas un nišas. Ja mēs paliekam astē, tad mēs varam iedomāties, kādi investori pie mums nāks. Iespējams, vienīgais, kas tos interesēs, būs pēc iespējas zemāks algu līmenis, bet vai tas ir investors, kuru mēs gaidām? Es domāju, ka mēs gribam investorus, kuri maksā augstas algas un šeit ir inovatīvu risinājumu un augstas pievienotās vērtības produktu dēļ," pauda ĀIPL vadītāja.
ĀIPL un valdības ikgadējā tikšanās notiks 6. un 7.jūnijā. 6.jūnijā ārvalstu investori tiksies ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kā arī rīkos paneļdiskusiju "Ceļot uzticību". Savukārt 7.jūnijā notiks tikšanās ar valdību Ministru kabinetā.
Zobs Kaulā NEBALSOTĀJS