Aizsardzības industrija starp NATO un Latvijas realitāti

Kā Latvijas drošības un aizsardzības industrija jūt straujo valsts finansējuma kāpumu aizsardzībai līdz pat 2% no IKP?

Industrija to jūt, ir lielas iespējas, bet galvenais uzdevums ir lauzt tendenci caur starpniekiem iepirkt dārgākus produktus un preces. Tas ir Latvijas ražotāju pašcieņas, arī valsts gribas jautājums. Visiem būtu jābūt sabiedrotajiem, bet vienmēr atrodas kangari, vēlme ātri nopelnīt.

Jaunajā valdībā arī ir kangari?

Nevaru spriest par jaunajiem politiskajiem spēkiem, jo daudzus nepazīstu un viņi vēl sevi nav pierādījuši, bet ir ierēdniecība un likumi – jautājums, kā mēs tos piemērojam. Ļoti reti tas ir politiķa varā. Ja politiķis ir nepieredzējis un nespēj iedziļināties, viņu var ļoti ātri apvest ap stūri. Federācijas uzdevums ir šo ekosistēmu veidot, politiķus un amatpersonas informēt.

Intervijā pirms sešiem gadiem teicāt – tas ir mīts, ka Latvijā nav militārās industrijas. Kā šajā laikā ir mainījusies uztvere valdības gaiteņos un sabiedrībā?

Viennozīmīgi ir ļoti lielas izmaiņas. Ja 2013. gadā federācija galvenokārt koncentrējās uz eksportu un pakalpojumu sniegšanu starptautiskās drošības vajadzībām, tad Ukrainas konflikts un migrācijas krīze ļoti būtiski mainīja gan lēmumu pieņēmēju, gan sabiedrības, gan viedokļu līderu spriedumus par to, ir vai nav svarīgas investīcijas aizsardzībā, ir vai nav svarīga drošība cilvēkiem. Tas uzlika arī jaunus pienākumus un atbildību federācijai un tās biedriem. Pēdējos divos, trīs gados ir noticis ļoti intensīvs darbs, lai formulētu aizsardzības industriju kā tādu, jo atjaunotajā Latvijā šī industrija neeksistēja. Pamatakmens industrijas atbalstam ir 2016. gada ziņojums valdībā par nozares politiku. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir izdarītas vairākas būtiskas lietas, piemēram, mainīts specializētais iepirkumu likums un ieviests drošas piegādes princips. Industrijas dienās NBS 14. martā mēs ļoti lielu uzsvaru liksim uz biznesa lomu valsts vispārējā aizsardzībā, jo atbildība tikai pieaugs.

Jūsu nosauktajā ziņojumā viens no pirmajiem teikumiem ir, ka Latvijā šobrīd nepastāv skaidri identificējama militārā industrija tās klasiskajā izpratnē. Kā tad jūs raksturotu šo nozari?

Cilvēka izpratne par savu drošību un vajadzībām mūsdienu pasaulē ir ļoti mainījusies – alkas pēc drošības sākas ar tehnoloģijām. Izdzīvošanai primārais ir Wifi – būt informētiem, būt apritē. Apzinoties hibrīdapdraudējumu, mēs runājam ne tikai par konvencionālo izpratni par aizsardzību, kur militārā industrija tiek saprasta ar ieročiem, munīciju un kuģu būvi, kas, protams, aizsardzībā ir pamatu pamats, un tam ir jābūt. Bet šodien aizsardzības industrija ir saistīta arī ar sabiedrības un ekonomisko drošību. Piemēram, ja savulaik kiberaizsardzība tika integrēta tradicionālajos aizsardzības spēkos, tad Vācijas armijā kiberspēki jau ir atsevišķs spēku veids.

Tie ir roboti?

Nē, tie ir cilvēki ar speciālām prasmēm. Bezpilota aparāti, roboti, dronu spieti ir lietas, kurās mums ir spējas. Latvijā ir ļoti daudz izglītotu cilvēku šajā jomā, veiksmīgu uzņēmumu. Eiropa arvien biežāk sāk izmantot terminu "duālā pielietojuma produkti". Tie ir produkti, kurus var izmantot gan militārām, gan civilajām vajadzībām, piemēram, ieroci var izmantot gan kaujas laukā, gan medībās, ar droniem var mazgāt logus, bet tikpat labi var veikt uzdevumus, lai neapdraudētu cilvēkus.

Kādi ir skaitliskie šīs nozares rādītāji Latvijā – uzņēmumu un nodarbināto skaits, ieņēmumi?

Ceru, ka 2018. gadā mēs būsim sasnieguši pusmiljarda eiro apgrozījumu, jo 2017. gadā apgrozījums bija 480 tūkstoši eiro, vēl gadu iepriekš – 450 tūkstoši. Nodokļos 2017. gadā nomaksāti 57,6 miljoni eiro (jaunākie dati būs pēc pāris mēnešiem). Apgrozījums varētu augt straujāk, bet pozitīvi, ka peļņa ir pieaugusi par 11%. Mēs augam pakāpeniski, kvalitatīvi, nevis ģeometriskā progresijā. Nodarbināti šajā nozarē ir vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Industrijā ik gadu ir 300 jaunu darba vietu. Arī federācijas biedru skaits ik gadu pieaug. Jāapzinās, ka šī nozare ir ļoti specifiska. Ir jābūt lielam krampim, jo projekti ir apjomīgi un ilgtermiņa. Ļoti straujš apgrozījums viena gada laikā jeb quick-wins nav mūsu gadījums. 

Starptautiskajā vidē sevi ir jāpierāda, jo mēs esam jauni un pasaules līmenī mazi. Krievijas tuvums nepavisam netraucē, jo esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Neraugoties uz to, ka ir liels darba apjoms un iespējas nacionālajā līmenī ir pieaugušas, 90% produktu mēs eksportējam.

Ko Latvija eksportē? Kuras valstis izrāda interesi par mūsu ražojumiem?

Ģeogrāfija un produktu klāsts ir ļoti plašs – taktiskais apģērbs, individuālā ekipējuma sistēmas, munīcija, elektronikas starpprodukti, specializēti metāla un viedo materiālu izstrādājumi, optiskie, enerģētikas risinājumi, IKT un loģistikas pakalpojumi daudzu valstu armijām, ne tikai Eiropas un NATO ietvaros.

Latvijas armijai arī?

Latvijā reizēm ir interesanti gadījumi, ka uzņēmējam sevi ir jāpierāda, lai Latvija no viņa nopirktu, bet Austrālijā pērk, Dienvidāfrikā un Francijā pērk.