Par alkoholisko dzērienu cenu pieaugumu tiek runāts arvien aktīvāk, tādēļ retajam būs paslīdējis garām fakts, ka, cerot iegūt papildus ienākumus valsts budžetā, strauji palielināta alkohola akcīzes likme. Šīs izmaiņas uzskatām kā ļoti lielu risku nelegālā alkohola tirdzniecības uzplaukumam Latvijā, pircējiem ar zemākiem ieņēmumiem meklējot citas dzērienu iegādes iespējas.
Vislielākais cenu pieaugums gaidāms grādīgā alkohola (ap 40% grādu) dzērieniem – litra pudeles cena varētu paaugstināties par aptuveni 1,5 eiro. Vīna cena palielināsies par nepilniem 15 centiem uz vīna pudeli. Alus cena 0,5 litru pudelei palielināsies par aptuveni 0,10 eiro. Dzērieniem, kuru stiprums mērāms no 15 līdz 22 grādiem, cena pieaugs par 0,25 eiro 0,75 litru tilpuma dzērieniem.
Izmaiņas jutīs ne tikai patērētāji, bet arī vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, kuriem līdz 1. martam būs jāveic alkoholisko dzērienu atlikuma inventarizācija, nodokļu pārrēķins pēc jaunās likmes un atbilstošu cenu nomaiņa veikalu plauktos.
Cenu kāpums ir pārāk straujš, kas var novest pie legālā tirgus samazināšanās. Šāds valdības lēmums ir neprātīgs, pat pārdrošs. Nodokļi par pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau izsenis ir veidojuši būtisku daļu no kopējā valsts budžeta. Uzskatām, ka valsts varētu iekasēt daudz vairāk, ja akcīzes nodokļa kāpinājums alkoholam būtu tāds, kādu valdība solīja sākotnēji – sabalansēts un pakāpenisks. Diemžēl solīts makā nekrīt.
Neaizmirsīsim, ka pierobežas tirdzniecība tikai no līdzšinējās alkohola akcīzes un PVN nodokļa iekasēšanas ir nesusi vairāk nekā 40 miljonus eiro 2017. gadā. Uzskatām, ka nodokļu politikas īstenotājiem tik tiešām vajadzētu pārskatīt akcīzes likmes plānu 2019. un 2020. gadam. Esam gatavi dialogam un kopīgam, strukturētam darbam.
jautājums
Trollis JT
Čaks