Pēc viņa paustā, ja ražotājs startē konkursā, lai piegādātu kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautās zāles, tad viņam būtu jāpiegādā zāles nevis atbilstoši iepriekšējā mēneša statistikai, bet gan ar nelielu rezervi, lai varētu reaģēt, ja situācija mainās un kāds medikaments aptrūkstas.
Uz jautājumu, kas kavē rezervju veidošanu tagad, Lībķens norādīja, ka bažas saistītas ar to, ka, ja zāles ievedīs par daudz, tad vairumtirgotāji būs ieinteresēti tās eksportēt uz tirgiem, kur tām ir augstāka cena, jo, piemēram, Vācijā šīs zāles maksā vairāk. "Ja ražotājs zāles atved uz Latviju par zemāku cenu, bet lieltirgotājs tās pārpārdod uz Vāciju, tad ražotājiem tiks radīti zaudējumi," sacīja Lībķens.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka ir arī paralēlais imports, proti, ja zāles kaut kur var atrast lētāk, tās tiek ievestas lētāk. Un šajā mirklī ražotāji sākot domāt, ko darīt, tostarp, iespējams, samazināt cenu.
Lībķens informēja, ka tagad Zāļu valsts aģentūra sākusi sarunas ar lieltirgotājiem, lai visi dati par zāļu pieejamību operatīvi būtu redzami. "Mēs domājam, ka tad arī skaidri parādīsies, ka kopumā viss ir kārtībā, bet ir atsevišķas pozīcijas, kurās preces netiek piegādātas laicīgi, un tur arī rodas problēma, ka cilvēki nevar saņemt zāles tad, kad tās vajag," stāstīja asociācijas vadītājs.
Runājot par zāļu pieejamību, Lībķens akcentēja vēl vienu problēmu - zāles tiek sadalītas pa tām aptiekām, kurās vēsturiski ir bijis pieprasījums. "Piemēram, konkrētās zāles Latvijā lieto divi pacienti - viens no Rīgas, otrs no Daugavpils, attiecīgi viens iepakojums tiek sūtīts uz Rīgu, otrs uz Daugavpili. Bet cilvēki ir mobili, un Daugavpils iedzīvotājs pārceļas, piemēram, uz Liepāju, un aiziet uz aptieku ar savu recepti. Taču zāles viņš nevar dabūt, jo tās jau ir sadalītas uz citām aptiekām. Un tad ir jautājums, ko mums darīt? Teikt tam cilvēkam, ka viss ir kārtībā, zāles ir, brauc uz Daugavpili? Tas nav normāli, un arī šai problēmai neviens risinājumu nepiedāvā," sacīja Lībķens.
Viņaprāt, jābūt mehānismam, kā iekustināt ražotāju, lai piegādes, ja rodas šāds iepriekš neparedzēts pieprasījums, notiktu ātrāk. Lībķens sacīja, ka lieltirgotavām ir nosacījums, ka visas pieprasītās zāles aptiekām jāpiegādā 24 stundu laikā, bet ražotājiem šādu pienākumu nav. Ražotājiem tikai jāsniedz apliecinājums, ka piegādās indikatīvo daudzumu gada laikā, tomēr piespiest ražotājus reaģēt ātri praktiski neesot iespējams, apgalvoja asociācijas vadītājs.
Viņš uzskata, ka nepieciešams normatīvs regulējums, kurš piespiestu ražotājus reaģēt ātrāk un būt elastīgākiem, nevis tikai balstīties uz iepriekšējo mēnešu statistiku.
Uz jautājumu, kāpēc šāds regulējums joprojām nav izstrādāts, Lībķens atbildēja, ka ražotāji nevēlas šādus piespiedu mehānismus. "Klasiskā ražotāju atbilde, ja viņus kaut kur grib piespiest, ir, ka viņi ies prom no šī tirgus. Tādēļ var jau arī saprast valsts iestādes. Labāk, lai ir neregulārākas zāļu piegādes, nekā to nav vispār. Tomēr es domāju, ka šāda ražotāju aiziešana tomēr ir maz ticama," sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas vadītājs.
Vienlaikus viņš nenoliedza, ka arī ražotājiem var gadīties problēmas - kāda ražošanas līnija ir jāremontē, gadās ugunsgrēks vai kāda partija tiek saražota brāķēta. Vienlaikus arī šajos gadījumos varētu rīkoties ar krājumiem, piemēram, pārdalīt tos starp valstīm.