Šobrīd turpinās Afganistānas vajadzību analīze un visdrīzāk, Latvija nosūtīs karavīrus, kuri iesaistīsies vietējo drošības spēku apmācības procesā.
Latvijai gan nākamgad beigsies mandāts dalībai šai operācijā, tāpēc Aizsardzības ministrijai būs jālūdz Saeimai to pagarināt.
Ministrs gan norādīja, ka jau pašreizējais mandāts ļauj palielināt Latvijas kontingenta apjomu Afganistānā un Latvija to jau izmantojusi, proti, esošo kontingentu tālajā valstī papildinājuši divi nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti.
Bergmanis gan nenoliedza, ka pašreizējā Latvijas drošības situācijā un Nacionālo bruņoto spēku attīstībā uz vietas nepieciešams katrs karavīrs, turklāt Latvijas karavīri šobrīd dien arī citās operācijās un misijās.
"Skatīsimies no iespējām. Izvērtēsim un spriedīsim cik daudz un kādus speciālistus uz Afganistānu nosūtīt," piebilda ministrs.
Šobrīd NATO apmācības operācijā Resolute Support dien 24 Latvijas karavīri. Kaujas operācijās viņi nepiedalās.
Jau ziņots, ka pagājušā nedēļā NATO dalībvalstu aizsardzības ministri izteikuši atbalstu jaunajai ASV stratēģijai Afganistānā, apņemoties palielināt tur dislocēto NATO karavīru skaitu no 13 000 līdz 16 000.
Divu dienu apspriede Briselē bija sabiedroto pirmā augsta līmeņa tikšanās, kopš ASV prezidents Donalds Tramps augustā paziņoja par savu jauno stratēģiju Dienvidāzijai, tostarp aicinot stiprināt militāro klātbūtni Afganistānā.
Afganistānas drošības spēkiem šobrīd ir grūtības tikt galā ar pieaugošo Taliban ofensīvu, bet pēdējā laikā Afganistānā nostiprinājies arī teroristu grupējums Islāma valsts.
Paredzēts, ka apmēram pusi no papildu 3000 karavīru nodrošinās ASV, bet otru pusi - pārējās alianses dalībvalstis un partnervalstis.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka NATO ir gatava palikt Afganistānā tik ilgi, "cik ilgi mēs uzskatīsim par nepieciešamu".