Viņš akcentēja, ka Latvija jau dara pietiekoši daudz savas drošības stiprināšanai, taču šis darbs jāturpina. Politiķis cer, ka gaidāmajā NATO samitā tiks pieņemti Latvijas un Baltija drošībai būtiski lēmumi.
Bergmanis atgādināja, ka Latvijā plānots uzņemt papildu sabiedroto karavīrus, piemēram, Dānija lēmusi šurp nosūtīt 1000 karavīrus
"Mums ir pietiekoši daudz jāizdara, lai sabiedroto spēkus varētu uzņemt Latvijā. Tas nav tik vienkārši izdarāms, jo patlaban ir pieaugušas būvniecības izmaksas, viss ir sadārdzinājies. Zinu, cik liels bija izaicinājums, kad vienā dienā Latvijā ieradās 1500 karavīri no vairākām valstīs," sacīja politiķis.
Viņš arī uzvēra, ka līdztekus sagatavošanās darbiem papildspēku uzņemšanai notiek arī virkne citu darbu, piemēram, saistībā ar Zemessardzes stiprināšanu.
Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments atbalstījis valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju 1000 dāņu karavīru.
Priekšlikums palielināt Dānijas ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā tika pieņemts ar 99 balsīm pret astoņām.
Kā norādījis Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods, tas ir nepārprotams signāls Baltijas valstīm, ka Kopenhāgena pret to drošības situāciju izturas nopietni.
Paredzams, ka dāņu bataljons būs gatavs pievienoties Latvijā izvietotajam NATO kontingentam maija sākumā.
Dānija NATO rīcībā nodos arī izlūklidmašīnu, fregati un mobilo pretgaisa aizsardzības radaru.
Tāpat Baltijas valstu premjeri rosina katrā Baltijas valstī izvietot pa vienai kaujas gatavībā esošas sabiedroto divīzijai.
Premjeri kopīgajā paziņojumā norādījuši, ka gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, kas notiks Madridē, centīšoties apstiprināt nākamo NATO stratēģisko koncepciju, kā arī ievērojami stiprināt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus un NATO austrumu flangu.