Graube aģentūrai LETA teica, ka, neskatoties uz Trampa aso un emocionālo reakciju citos jautājumos, redzams, ka vēlāk situācija mainās, līdz ar to diezin vai šāds lēmums ir reāls.
"Gribētos cerēt, ka šis arī būs tas gadījums un šādi aicinājumi nebūs tik radikāli ar lielu globālu stratēģisku ietekmi," norādīja Graube.
ASV izstāšanās no NATO radītu neprognozējamas sekas, turklāt šāda lēmuma pieņemšana izveidotu "milzīgu drošības pārbīdi kopējā drošības arhitektūrā".
ASV no NATO iegūst tikpat daudz cik NATO no ASV. Pirmais un Otrais pasaules karš apliecināja, ka transatlantiskā saikne ir svarīga, lai nodrošinātu uzvaru, un šī savienība ir globāla, skaidroja bijušais NBS komandieris.
Graube arī vērsa uzmanību, ka Tramps nav visa ASV valsts. Prezidents var ierosināt šādu lēmumu, taču likumdošanas sistēma neļautu Trampam vienpersoniski izstāties no NATO.
Bijušais NBS komandieris gan atbalsta Trampu jautājumā, ka visām dalībvalstīm nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzībai. "Ņemot vērā, ka pasaulē ir dažāda veida apdraudējumi un jau iepriekš bijusi politiska apņemšanās, ka valstis aizsardzībai velta 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad šāds princips ir jāievēro visiem. Svarīgākais ir, ka 2% no IKP ir minimālā robeža, ko veltām aizsardzībai," norādīja Graube.
Jau ziņots, ka, Briselē turpinoties NATO samitam, Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.
Pats ASV prezidents gan atteicās apstiprināt ziņas, ka viņš būtu piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.
Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.
Jābūts Stulbiņš
TrollisJT