ZZS daļējo iebildumu pret reformu dēļ par tās ieviešanu tiks turpināts runāt koalīcijas sanāksmē pirmdien, 12.februārī.
Abu pušu kopīgajā preses pasākumā pēc sarunas izglītības ministre atkārtoti apliecināja, ka tās pašvaldības, kuras šogad brīvprātīgi nepievienosies skolu tīkla reformai, šogad varēs palikt esošajā finansēšanas modelī.
Atbildot uz jautājumu, kad attiecīgie nosacījumi par skolēnu skaitu varētu kļūt obligāti jeb sasaistīti ar finansējuma saņemšanu, Čakša skaidroja, ka pašlaik vienošanās par termiņu nav. Vaicāts, vai ZZS varētu piekrist ar laiku ieviest šādu obligātu, ar finansējuma saņemšanu sasaistītu pieeju, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis šādu "teorētisku iespēju" neizslēdza.
"Jābūt termiņam, kurā visas pašvaldības nonāk līdz šim jaunajam finansēšanas modelim, kas dod ieguvumus - skolotāju atalgojuma pieaugumu, vairāk atbalsta personāla un citus, kas virza uz augstāku kvalitāti. (..) Šogad tas ir brīvprātīgi, bet mums jāvienojas, kādā laika posmā mēs virzāmies uz šo [kā nosacījumu]," skaidroja izglītības ministre.
Čakša pieļāva, ka sākotnēji varētu vienoties par pārejas periodu, kas ļautu uz pieņemšanu virzīt nepieciešamos likuma grozījumus.
Ministre arī norādīja, ka svarīgi ir reģioniem sniegt pārskatāmu informāciju, kā valdība jeb vairāki sektori kopā palīdzēs šīs reformas ieviešanā.
Rokpelnis norādīja, ka paralēli Latvijas Pašvaldību savienība sarunā ar ZZS ir iezīmējusi vairākus tai būtiskus risināmus jautājumus, bet redzēs, vai ierobežotā laika posmā izdosies tiem visiem pieķerties. Runa ir, piemēram, par kritērijiem pierobežu pašvaldībām. Tāpat arī par profesionālo izglītību, bet nav vēl zināms, vai to varēs risināt skolu tīkla jautājuma kontekstā.
Jau vēstīts, pēc šodienas abu pušu sarunas, ZZS norādot uz vēl neatrisinātiem jautājumiem, sarunas par skolu tīkla reformu turpināsies koalīcijas līmenī.
Medijiem ZZS frakcijas vadītājs sacīja, ka politiskais spēks vēl nevar paust skaidru atbalstu skolu tīkla reformai, jo vēl nav atrisināti jautājumi, kas skar ne tikai izglītības jomu. "Strādāsim pie tā, lai būtu kopīgs redzējums," sacīja Rokpelnis.
ZZS politiķis norādīja, ka sarunas detalizētāk šajā jautājumā turpināsies iknedēļas koalīcijas sanāksmē pirmdien kopā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un visiem koalīcijas partneriem.
Rokpelnis pauda, ka sasniegts šodienas sarunas mērķis - kopīgi apzināties, kur ir problēma, identificēt tās lietas, kas vēl risināmas. Kā vienu no lietām ZZS politiķis minēja skolu tīklu pierobežā, kur vel varētu diskutēt par atbilstošākiem kvantitatīvajiem rādītājiem jeb minimālo skolēnu skaitu.
ZZS politiķis kā apsveicamu novērtēja IZM tiešo sadarbību ar pašvaldībām, kur vairs arī nav tik daudz "aizķeršanās momentu". Reizē pašvaldību iesaisti šajā procesā apgrūtina vietvaru finansiālās problēmas.
Izglītības ministre, atsaucoties uz Rokpeļņa teikto, norādīja, ka sarunā bija vienprātība par panākamo mērķi - kvalitatīva izglītība visiem bērniem Latvijā. Reizē ZZS ir satraukums, ka Izglītības un zinātnes ministrija viena pati nevar realizēt nepieciešamo investīciju ieguldīšanu bez citu ministriju iesaistes, stāstīja Čakša.
Runa ir par investīciju pakotni ceļiem un citas infrastruktūras atbalstam, piebilda ministre.
Čakša akcentēja, ka kvalitatīvas izglītības panākšanai no savas puses regulāri akcentē atbilstoša atalgojuma pedagogiem nodrošināšanu. Paralēli pašvaldību pusē ir jābūt skaidrībai, ka viņiem būs atbalsts arī satiksmes infrastruktūrai, kas ļaus bērnus aizvest uz attiecīgo skolu, skaidroja izglītības ministre. Tāpēc tagad plānots koalīcijā izrunāt, kuras institūcijas papildus kaut ko darīs, lai dotu pārliecību par drošību šajā lietā, atzīmēja "Jaunās vienotības" politiķe.
Kā ziņots, ZZS Saeimas frakcija trešdien paziņoja, ka neatbalsta pašlaik valdības sākto skolu tīkla reformu. Partiju apvienība aicina diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju intereses, rast labākos risinājumus, "kā ikkatram Latvijas bērnam nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību".