"Es gribu uzsvērt, ka budžetam ir divas daļas - ieņēmumi un izdevumi. Tādēļ, ja ir vēlme vairāk tērēt izdevumu daļā, tad diemžēl ir jādomā par to, ka būs jāpalielina arī ieņēmumu daļa. Pretējā gadījumā gali neies kopā. Kā es saprotu, tad šis jautājums pašlaik ir arī valdības dienas kārtībā. Ja mēs paskatāmies uz pēdējiem diviem gadiem, tad iepriekšējās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir samazinājušies par aptuveni vienu procentpunktu, kas ir pietiekami nozīmīgs ieņēmumu apmērs," sacīja Dombrovskis.
Viņš uzsvēra, ka tas atspoguļojas kaut vai tajā, ka, neraugoties uz to, ka nākamais būs Latvijas ekonomikas izaugsmes desmitais gads pēc kārtas, budžetā joprojām būs deficīts.
"Lai arī 0,6% no IKP nav liels deficīts, Igaunijā tajā pašā laikā tiek prognozēts 0,2% deficīts, un Lietuvā būs sabalansēts budžets. Tāpat pietrūkst finansējuma nozīmīgām prioritātēm. Tādēļ, ja ir uzstādījums, ka straujāk jākāpina budžeta izdevumu daļa algu palielināšanas vai citu iemeslu dēļ, tad neizbēgami ir jāskatās arī uz ieņēmumu daļu," sacīja Dombrovskis.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā budžeta apmērs pret IKP, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir salīdzinoši mazs.
"Arī šajā ziņā konkurētspējas vārdā var turēt zemākus nodokļus, bet tad tas negatīvi ietekmē iespējas finansēt valsts izdevumus un sabiedrisko sektoru. Arī mediķi norāda uz to, ka finansējums veselības aprūpei ir jākāpina arī procentuālā attiecībā pret IKP, jo pašlaik Latvijā šis īpatsvars ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Taču kāpinot izdevumus procentuāli no IKP, ir jāskatās, kur arī ieņēmumi procentuāli no IKP kāps," atgādināja Dombrovskis.
EK rekomendācijas nodokļu politikas jomā paredz samazināt nodokļu slogu zemu atalgotajam darbaspēkam, lai tas būtu arī nodarbinātību un ienākumu nevienlīdzības samazināšanu veicinošs pasākums. Savukārt nodokļu slogs būtu jāpārnes uz citām nodokļu bāzēm, kuras mazāk ietekmē izaugsmi - tas ir īpašums, kapitāls, patēriņš.
"Jāpiemin arī tas, ka vairākas valsts institūcijas, tostarp Valsts kontrole, ir norādījusi uz dažādajiem nodokļu atvieglojumiem un to efektivitāti," sacīja Dombrovskis.
Pēc viņa teiktā, Latvijā būtu jākoriģē arī krīzes laikā ieviestais mikrouzņēmumu nodokļa režīms.
"Mikrouzņēmumu nodokli ieviesa tieši manis vadītās pirmās valdības laikā, un toreiz tas bija viens no pasākumiem, kā stimulēt ekonomiku krīzes situācijā. Laikā, kad bija krīze un bija strauji pieaudzis bezdarbs, tas bija iecerēts kā stimuls, lai cilvēkiem daudz vieglāk būtu sākt kādu ekonomisko aktivitāti, nodrošinot darbu sev un varbūt vēl kādam citam. Tā arī uz to ir jāskatās - kā uz lēmumu krīzes kontekstā," sacīja bijušais Latvijas premjers vienlaikus atgādinot, ka jau pašā sākumā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā tika iekļauta arī problēma, jo Saeima valdības piedāvāto 20% vietā kā nodokļa likmi noteica 9%. Tas beidzās ar plašu fiktīvu mikrouzņēmumu dibināšanu un tā saucamo "nodokļu optimizāciju".
"Tādēļ šie nosacījumi būtu ļoti nopietni jāizvērtē un jāpārskata. Savulaik Māra Kučinska (ZZS) valdība to vērtēja un bija jau ļoti tuvu tam, lai noteiktu vismaz minimālās sociālās apdrošināšanas izmaksas par mikrouzņēmumos strādājošajiem, taču tad man nezināmu iemeslu dēļ no šiem plāniem atkāpās. Šī režīma korekcija noteikti ir nepieciešama," atzina Dombrovskis.
Tāpat viņš atgādināja, ka Eiropā ekonomikas attīstība bremzējas.
"EK prognoze ir, ka ES ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad būs 1,4% apmērā. Tomēr te ir jāuzsver, ka ekonomikas izaugsme būs un būs visās 28 ES dalībvalstīs. Tādēļ, no vienas puses, var teikt, ka ekonomikas izaugsme Eiropā turpinās, no otras puses - šī izaugsme ir krietni lēnāka nekā iepriekšējos gados. Tāpat mēs redzam, ka nelabvēlīgāks ir kļuvis ārējais ekonomiskais fons," atzina EK viceprezidents.
Jau vēstīts, ka 1.decembrī darbu sāka Urzulas fon der Leienas vadītā EK, kurā Dombrovskis ir atbildīgais EK viceprezidents un turpina darbu pie ekonomikas, finanšu un sociāliem jautājumiem. Kopumā jaunajā EK ir astoņi viceprezidenti, bet Dombrovskim, Margrētei Vestagerei, Fransam Timmermansam ir dubultas funkcijas.
Ar diferencēto izčakarē ekonomiku
zvirbulēns